un vakar nevilšus noskatījos killers klipu par prostitūciju. cik saprotu, tam vajadzēja mani uzrunāt un aizraut. un likt aizdomāties par to, cik viss nenormāli notiek, bet man tas drīzāk izraisīja nožēlu par killers.
kaut kā nepārliecinoši, samāksloti, samudrīti. vienīgais, kas paķēra bija beigu sauklis par to, ka lietas maksā vairāk nekā mēs domājam, vai kaut kā tā. bet lielu daļu klipa bija vispār grūti uztvert. un tā mūzika tik smaga, ka uztvere jau atsakās visu saprast kā vienotu veselumu.
bet lai jau. demagoģija kaut kā jābīda.
|