guļu kaltajā gultā vagoniņā, ko rotā Soviet Railways raksti. Pa vienu logu laukā Daugaviņas māmuliņas krasti, pa otru lauks ar lielo liepu un durvīs guļ Lucifers un ķer mušas. guļu maigi, jo diena ar lietu piesūkusies. rāpo man pa krūti kas. nu ja, 5tā asinssūcēja un sērgu nēsātāja ērce. kur jūs mani tajā pļavās līdz ar pelašķiem un asinszālēm sameklējāt? par ko man tā rāpojat. es līdz ugunskuram aizlēcu un ugunī iekšā. piedod man, mamma daba, mīlu Tavas pļavas, pilnas ar slapjām smilgām, kas glaužas pie krūtīm un vaigiem, nātrēm līdz pierei un meža zemenēm. un arī dīķiem, brikšņiem un zirnekļu tīkliem, bet no mazajiem rāpojošajiem ērču kungiem man bail. panika.
un kamēr es šo rakstu, man uz kakla trīs raibās dāmas rāpo. prieks, ka mans kakls tiek novērtēts. čau duša!
|