"Siržu bildes" gleznošana nāk ar tādām sāpēm, ka nobijos neizturēt un izmuku laukā...parkā kā pēc kara. klusums. bet skaļi smaržo liepziedi, jasmīni un zeme. kaut kur tālumā šauj raķetes. garāmgājēji viens otru aizdomīgi uzlūko. viens, mani redzot, pat aplaudēja. atradu akmens sirdi. lielu, vienkāršu, pelēku un smagu.
|