ir tāda savāda sajūta šajā lietū. manas mājas ir pārvietojušās par pieturu tālāk. sajūta, ka tur man tagad būtu jāiet karstā dušā, jādzer tēja un jāsildās ar deķiem un kaķi klēpī. ļoti pārliecinoša sirdssajūta, kas savelk visu kopā. visu, kas bijis-bērnības Santu lasīšanu un domām.-kaut es varētu būt šo cilvēku vidū ar viņu gadiem liela darba Sapņu īstenošanā..ar atziņām pa ceļam gūtām. tagad esmu viņu vidū. un reizē no malas. un redzunākotni, kuru es varētu sasniegt. un būt tur ar puķēm rokā. iespējams, tas nav mans liktens. un svarīgāks man tomēr ir Tavs kaķis un būt Tev par siltu segu. ārpus tā, kas izsapņots ar prātu...Tu esi mana pietura. no sirds.