ziedi dīgst no sirds un traucas tālumā, pāršķeļot telpu un laiku, veido spēcīgus vīteņus un liesmas. kāda no tām pārvēršas sudrabainā ūdensliesmā un noslauka Tev sviedrus no pieres.

esmu sārtā zīda pavedienā pie Tevis piesieta, laid mani vaļā un es pie Tevis atnākšu neko vairs negaidot.