rīts atnāk ar karstiem viļņiem, oranžsarkans un blīvs.vecie stāsti runā ar jaunajiem, šaubas un svārstības.maza čūskiņa krustcelēs nezin, uz kuru pusi plūst.biezai koku lapotnei cauri šaujas sarkanas zivis.un sirds ir no sarkankoka saknēm savīta.caurumu caurumos.

pērkons ir pārplēsis nemieru, pielējis zemi pilnu ar iespējamību.un tagad briest un kūņojas manī siltu un košu puķu mozaīkas gabaliņi.