zoo krāc

man gribās ķiršu ziedus, un tādu siltu vējiņu... un tad viņi tā smuki birtu zemē, un un un.. taisīt bildes... basām kājām pa zaļu zālīti. ietīties palagā.

ārā karsts, bet alus pudelē auksts.. ^_^

jess.. tā gribās gulēt.. bet nē, kas tev dos. tūlīt jau noteikti pat vairs nevienu filmu pa tv nerādīs, un sēmenes arī sāk beigties.. žēl ka tie tur... negrib izbeigties un kratīties pa mājām... dikti sāp mugura, pa to krēslu dīdoties.. ai. jāiet uzpīpēt... :/

manā dienā ir divas ziņas. viena laba, viena slikta. sāksim ar slikto.


neaptverami "interesantā, aizraujošā un bezgala piedzīvojumiem piesātinātā" piektdiena man nu ir beigusies.. esmu mājās. un manā istabā ATKAL tup bariņš pokerspēlmaņu, tas nozīmē ka pagulēt arī šodien nevarēšu jo vienkārši nebūs kur... zajebal. jāgrauž sēmenes un jāblenž TV ekrānā... O_x

tomēr braucot trolejbusā ātri pārskrēju pāri dienai, un tur nu es biju. piebāztā trolejbusā, vismaz sēdēt dabūju, un skatijos pa logu uz māju rindām. pa nakti tās ir daudz skaistākas. un vispār ielas, rīgas ainava. no auksti pelēkzilās krāsas tā beidzot ir tikusi vaļā, un gozējās naksnīgi dzeltenajos toņos. debesis arī skaistas. asfalts izskatās silts un mīļš, gandrīz vai pūkains. un mājas, katra ar savu stāstu un noslēpumu, tādā pustumsiņā. visas kopā, bet tomēr katra par sevi tur gadu no gada jau stāv, katra pati savā vientulībā. un skaistas, tik ļoti ļoti, visas gar brīvības ielu. der šad tad pacelt acis augstāk, un pavērot šos mākslas darbus. tagad visas mājas jaunās šķiet tik bezpersoniskas. nu tā. četras sienas logi, kaut kādi pikaso stūri uztaisīti, un nejaukas krāsas. nepatīk. visas kā no konveijera nākušas. bet kādreiz. smukas. katra pati par sevi, vienreizēja un neatkārtojama. ai.. aizrunājos.. tas tā.. vakardienas saruntēmas atceroties..