zoo krāc - 24. Jūlijs 2008

ak dievs.. tik pretīgi raudulīgs noskaņojums. bet paliek viegli. zin`, to laikam sauc par akmeņa novelšanu. es jūtu, ka bedzot būšu tikusi pāri visām vecajām lietām. uz nebēdu, plosu visvisādas papīrlapas, ar visvisādām 8kl sarakstītēm, visādus īmo zīmējumus, un īmo pierakstus.. jā.. tā toreiz biaj mana dzīve.. nāca atmiņā visvisādas neražas, un prieki, smiekli, sāpes, pārdzīvojumi. ha.. algrbras kobntroldarbi, kad murmule pildija gan savu gan truliķes variantu. vienmēr kad norakstijām mājasdarbus, jo neuzskatijām ka mums pašām kkas jādara - lai dara citi. tā laika vērtību skala, tā laika dzīves un pasaules uztvere.. stulbie prikoli - šašlāna teorēma, šmekata gaļa, sausiņi, čīzeri, sirmā keda, hate-y/repere14/truliķe, skeitere, caren, anarhija/murmule, bārmene, kā bija anetei, neatceros. un vēl tie stulbie apzīmējumi katrai. un vilkšanās ar skeitu pie alfas, nereālā iepōzēšana, un rozā krāsas baloniņš. ;D un mūžīgā diršanās ar kauķi un alsteriem, un vēl to sīko perdeli ločmeli ;D un kā mums likās, ka ulis ir nenormāli kruts autsaideris, jo viņš nekad negāja uz stundām, tikai sēdēja "klusuma stūrītī" (tb, pie ēdnīcas) ;D un kā mēs katru starpbrīdi tikāmies uz trepēm ;D un učenes mūstrenkāja, jo mēs tipa esot izpletušās pa visām trepēm. un kā mēs bastojām vizuālo mākslu, jo mums bija vistiņu& aliņa stunda, uz trepītēm pie arāja mājas.. ;D un kā mēs pret tiem dzelzs stabiem šāvām aliņus vaļā.. :D tā ka puse putās izlija :D un kā mēs bastojām skolu, no rīta 8:00 tiekoties, un dodoties uz teiku pie kunkuļa, lai līdz 18:00 sūktu divlitrīgos aliņus. ;D ahahahaaa... un kā mēs vienā dienā kunkuļa istabu pārvērtām par pritonu, aprakstot visas sienas, un tas prikols - :seksu uz galda: :D hahaha... un kā jūs gribējāt man sadot pa seju, dēļ mārtiņa ;D un kā kristiāna dusmojas uz mani par ronaldu :D un kā mēs pie saņas gājām. un tas suns kas visu drāza. un 7 dziesma. un skandatiņš, ar savu grebeni, mīlīgo smaidu un kroņa teicienu - KROKODĪLI !! ;D un kā mēs ar zigi toreiz aizgājām, kad agnesei un kristīnei biaj strelka ar kkādām vecenām. un ka'mēs bērnu pasaulē, tur augšējā stāvā pivcīti gājām dzert, un uz zaļo vari arī.. un kā mēs ar mīļoto sievieti, katru nakti uz balkona kafiju dzērām, klusējot zvaigznes vērojām, pa festiem braukājām, un toreiz kad appludinājām salaspilī tualetes :D un vainoja roli :D hahaha.. uyn toreiz ronalds ārpusē ar mani valsi dejoja :D un kā mēs pie austras uz grīdas stundām ilgi sēdējām, pīpējām un pļāpoājām. unkā toreiz austra uz mani apvainojās, un saģērbās kā maza skolniecīte, un uzvedās muļķīgi. :D un kā mēs ar māšeli uz foilmu franču valodā gājām. un kā ar popkornu mētājāmies. un tās alpīnisma orientēšanās sacensības, kur ar pīgozni kapājāmn :D un kā tu meklēji savas bikses pie bērziņa, un kā mēs cfā iepazināmies, un toreiz kā žurkas fočējāmies. kādi laiki, kādi laiki. un ziniet. es konstatēju, ka es biju tikai nožēlojama sīka dura, kas pati neko nerubija, un pat nesaprata pāris nozīmīgas lietas, kas bija turpat deguna galā. čerņa. un tagad jau sen kā neviena no tiem nav. ai. visu izmest miskastē, atkratīties no vecām lietām, kas godīgi sakot, vēl mēdza šad tad papurināt un nelaidās prom.. domās tas būs skaistāk - visu iekšā koka kastē, un norakt laukos pie lielā ozola. tur jā, pie mežiņa. nu labi... visu izmest es nespēju... vēl 2 dumjas atmiņkastes palika.. pilnas ar visādiem atkritumiem.. lietiņas piemiņai, tā teikt.


skaņa: korn visi vecie albumi....