[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Sunday, December 2nd, 2007
| Time | Event |
| 7:01a | var vienā katrā brīdī nospriest, ka es nederu rakstīšanai tieši tagad, bet ka vajag pagaidīt un tad atnāks. atnesīs līdzi draugus un visādus zariņus. pieskarties starp pirkstiem, kur dzīvo zivis un viņu žaunas. es tad pretojos nodomam, man kaklā ir līme. glotka skan labāk, palūdzu krievu armijas zābakus. man ir āķis lūpā. āķi var norīt un virpināt traktā. āķis var ieķerties traktā. pamēģini pavirpināt tā, lai neieķeras. pamēģini atdot neuzāķētu sevi. man uz galda stāv kulminācija. kulinārs no manis nekāds. es iepirku visu zelta segumu, kad maize bija dārga. ēdu kodes, toties tagad (...man ir zelta x) esmu aizrāvies. mana uzmanība ir dalīta. es nesēžu savā vietā, es klejoju. pa sagrauztām sienām, starp tām. man ir māsiņas cepure, izskatos pēc pavāra. visu ko no sevis varu notēlot. varu paņemt rokās dakšu. tikai gaidu to īsto telegrammu, kas man bija, kas es biju pirms izliju. pamazām nosēžos kā tauriņš gaisā pasists bez spējas lidot. būtībā pelns. avīzes, piemēram, pirms vējš nav donkihotā sadūris, pirms neesmu sapluinīts. ātrāk gribu nosēsties, jo tur ir apsolītais. pieskaršos postamentam un būšu debesīs, tā man stāsta. bet pa to laiku, kamēr man nenovēl, es pastāvu uz elektrības sadales skapja. paslēpies skapī, atrodi mani otrā pusē. es laikam tagad velku dzijas spoli. laikam vēl nav tumšs. tumsā iekšējie orgāni ir padevīgāki. tumsā var nokārtot darīšanas. es zinu kontaktu, es zinu, no kurienes tas nāk. lai tas iešauj man krūtīs. man pa nakti tirpst rokas. man vajadzētu mazus spārniņus virs delmu locītavām. drīzāk izskatītos pēc spurām, bet es lidotu itkā būtu aiz rokām piesiets striķī pie zirga aulekšos velk pa putekļiem tā es lidotu it kā būtu pie zirga. atdevu tagad mazu garantu, tagad varēšu mazliet paplātīties. āķis nav tuvu nerviem. āķis tagad ir kaut kāds mīksts. varētu pat pamēģināt sakošļāt, bet, vai tikai tie nav māņi. |
| 3:03p |  |
| 5:40p | atvēru vārdus. gribēju izvairīties no tēlainības no salīdzinājumiem no tā, kas pretējs sausai faktu konstatācijai. ēdu šodien rozīnes santā. neliels vietējais lielais sprādziens. tagad pabēgu pa pakšiem paslēpties elpto klusu mierīgi uz skaidām kāds dzīvo. aprokos ar salmu un putnubiedēkli. tagad es izskatīšos neredzams. es tikai atnācu paspiest roku, saņemt savu sāls talonu un doties tālāk, bet iestrēgu uz brīdi, jo man vajadzēja vienu nereglamentēto. vajadzēja paklačoties. tas jau es, nejau kāds cits. es tikai par sevi atstāju biļetenu, bet citi ir iesnās un iekalti. bišķiņ tagad atlaida, cik drīz es atkal redzēšos. cik priecīgs, par spundi un tās lidojumu mēriem vien nevar saskaitīt, es tūlīt. ko? |
| 5:53p | es pārnācu risināt domas graudā. tagad tām birt, bet es skatīšos. interesanti, ka nonāk, kur negāja. es tas mazais punkts, kas pa virsu, es tas nekur negāju. tie visi lielie, kas zem manis, tie valdnieki un stūmēji grūdēji plānotāji glaimotāji tie visu dara, es neko. es tikai blisinos un brīnos. vai viss? vai pietika? tagad jau tikai sākas, bet tik pat labi varēja beigties pirms pašreizējā teikuma, pirms tām jautājuma zīmēm, kas atbildēs? par ko sauc pie? turies nu, tagad būs. ha. maigi un klusi. nekas īpašs, farss. glaimi tie paši satiktie, tie pašu stūri apgāja riņķī sanāca kosīnusi un mani vairs nevar izšķirt pūlī. bet es māju ar roku melnu ēnu pret sienu. cilvēki ēd un skatās uz teātri, teātris klusē un nekustas. vienalga interesanti. vinegārs, tas slavenais etiķa esence viņa ar viņu ir divas dzīvības divi dzimumi gibraltāri smailīšu sacīkstes. tagad piekusu. (es te vēl biju, bet neko vairs neuzrakstīju) |
| 6:22p | mani soļi ir zaglīgi, bet es tikko pēc traumas, pēc mēneša sanatorijā. ar halātiem, žilkām un visādām cigaretēm. dažādu cilvēku tādām. mums nesa sausu zemi uz palātu, un es uz to skatījos, neaiztiku. zemē auga tārpi, tie apēda cilvēkus, pārvērtās par tiem, atkal apgūlās, staipījās un rādīja ar pirkstu. es smējos kā smacēts, kā traks. tas izvērtās lieliskā epistofelī. kā jums būs vēlams, kā jums būs vārdā, cienīts un godāts, aprunāts, sabradāts. es dziļi plaušās ievilku diegu. kamols tinās un man acīs mainījās skaitīkļi. pie lielās atzīmes atvilku ar krītu. šeit pietiks, šeit es vairs nepadodos. un tesos ar beku zobos pret mīkstu sienu. beka ieplaisā smaganās, ieplaisā smaidā, un es smejos. ne iemesla, ne redzama. tas viss uz durvju rēķina. gaiņāju prom sikspārņus, tie pārnesuši ligzdā pitonu. gluži iekosties negribas, nevaru vai baidos. kā uz to skatos, tas uzliek man prīmusu. atgaiņā atgaiņā, priekš tam ir avīzes. to cauri burti ieķeras kā brētliņa ieķeras diegos. zobu starpās izaug pilsētas, tām tikai elektrību padavai un arī dod, nekad nepietiek. es uzlieku zelta gredzenu, tam ieplaisā rādiuss. gandrīz kā redīss. pietrūkst divas rievas, lai pierē ieraudzītu saņurcītu dziju, tā jāapliek ap pleciem lakata veidā jāuztamborē man papildu acis daudz cik rokas var apņemt jārāda rīga ar rīksti ar pātagu man acu vietā ir caurumi, lai var uzvilkt cepuri. un tad es standziņas mutē iefiksējis nesos drīzāk jau velkos bet ātri cik vilcieni ātri var paskriet tad lēnāk un apdomīgāk es taču nesu sēklu. |
| << Previous Day |
2007/12/02 [Calendar] |
Next Day >> |