zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, December 1st, 2007
| Time |
Event |
| 2:55p |
nevar par visu domāt vienādi (domāt - kā saliktā darbība, nevis kā rezultāta (viedokļa) radītājs). man kabatā ir tikai nauda un akmeņi. sēdēju domāju visādus teikumus. izdomāju. uzreiz liekas pievilcīgs, tad sāku to apmuļļāt mutē un negribas vairs ierakstīt, tāpēc nolēmu nedomāt. kādreiz nākas uzmest aci veciem saviem ierakstiem un tie man nepatīk, bet patīk doma, ka tie ir. bija domas par manām attiecībām ar jums, bet iemesla dēļ tās noriju. es tagad domāju, kā es izskatos. manā barības vadā ir parazīts, kas vīrusē un liek man būt stūrainam. es vairs neceru ar to tikt galā, es to atmetu. savu barības vadu atmetu un barību mīcīšu pirkstos. šobrīd bīstami pietuvojos iepatikšanās stāvoklim, kad es varu iepatikties. arī saprast, kāpēc es bēgu no šī stāvokļa, es vairs neceru. es vispār neceru, tā ir jautrāk. | | 3:01p |
priekš manis ir bīstami iepatikties. man ir jāuzpasējas. ja prezervatīvu apliek spainim ap lūpām, tad vēl uzmauc galvā, tad tas prezervatīvs ir izstaipīts, es tā iedomājos. raksti, raksti vēl, es tā iedomājos kāds gribētu pateikt. man jau tas teiciena prototips ir iekšā. es jau apmēram atpazīstu, kad esmu vērtīgs, bet kad kaitinošs. es negribu vislaik nebūt kaitinošs. nav jau tā, ka es gribu kaut kāds būt. kārdinājums jau ir, protams. visko var izdomāt kādam būt, bet ar galvu var tikai pa skaldnēm domāt, bet apakšā visur kaut kādi zirdziņi dzīvo un krēpes viņiem ir, kuros dzīvo baktērijas. es atdodu savus ieročus, man šķiet es ar tiem izskatos ērmots. tagad paspēlēsimies ar pautiņiem. es šodien dienas laikā redzēju kolektīvo tenisa spēli. tajā dara tā. nostājas komandas divas katrā laukuma galā pa vidu siets. vadītājs nobļauj signālu un visi paskrienas uz priekšu atvēzējas un sit ar raketi bumbu, lai tā trāpa pretiniekam. pēc šāviena visi atvelkas atpakaļ uz savu līniju, tad kādu laiku ir kluss. | | 3:48p |
rakstīt par savām šaubām rakstīt, un uzreiz iznāk, ka nav 0, bet jau skaitās, skaitās |cipari cipari|
visādas šaubas un bailes mikro ar potenciālu miljonu. visiem lielās iespējas, tikai man ir melnie zābaciņi. visur līčes, visur visur. es gandrīz goliātam ideāli iegulstu saujā. plaukstā tek ūdens, trubas ir aukstas. es rāpjos pa mājām. stilbi grābstās gar kājām. tik ātri panesos garām šaubām, tik tālu tās palika rekur tepat blakus. nav iespējas aizlaisties, var tikai pavērties, ieraudzīt citas zarnas, tās jau sertificētās, veselības komisijas apstiprinātās, zaļo zīmogu apzīmogotās. var ēst. uz šķīvja kūpu es un mans miers, no manis nogriež pa gabalam rausis, atlupušas ausis, ļekatnieks, ļipa trīc, aukstums sīvs. rekur es tur neeju, rekur es tā maigi iekārtojies. visu pateikšu, neko nenoslēpšu, tikai pateikto ar vorsalīnu kā sardeli kā speķa pīrādziņu iekodiet pasakiet, vai labs gana. lapsenes gana, saņem par to algu. uzskries gaisā sasist plaukstas dārdēs rudens pār miljoniem lietu un sāksies viss tas pats kas parasti, visiem slapji mati, gārnis skatās nevar saprast. es tev paskaidrošu, gārni. skaties. | | 3:56p |
es te kā pie altāriņa atnāku. ko noklusē, tas kā smags akmens berž galvu | | 3:59p |
īsākas replikas kā plātīšanās šķiet, kā rejas. tām noteikti prasās pagarinājums, lai spārni pieglaužas nosēžoties, lai nav kā bluķis, kā pļauka, kā sasprēgājusi dārza šļauka, bet gribas ātrāk noklusēt un aši pie kases lodziņa rokas berzē lūpas laiza mati krīt acīs un mutē, tos pēc tam atrod kakla dobumā, zem nagiem, tie aptinas apaļiem gabaliem, piemēram pirkstiem tie žņaudz acu zīlītes un kož pēdās spļauj ārā ādas gabalus kož atkal un sūta vēstules. vēstulēs vienmēr ir lamas, dažkārt lietiskie pierādījumi kā likums celofānā gofrānā saplāksnī jūs to nosauciet. dienas jautājums - kas ir mamma? | | 5:05p |
gribas vēl kādu taču, bet nezinu, vai gribēšana, vai pats tas tačs ir nekonvertējama valūta, bet zinu, ka tas radiāns ir nolietots. atrast jaunu ir bezceris. gribēt atrast un atrast ir neiespējami, bet negribēt un atrast skan labi. kā es iemānīju spēļu mobīlo pret zelta monētu, var tikai pabrīnīties. pabrīnies tu es un viņš. medžiks. kā es biju iefiltrējies telefonam gar korpusa sienu. es tur gulēju divās gultās vienlaicīgi. man bija salmi, sāls, viss, kas vajadzīgs. man bija visīts, bija spirts un daudz vates. man bija sērkociņi. es aptinu sev galvu un spiedos starp spolēm. cukurbiete viena, divas, trīs, aizgāja. birst tagad jau nākamais kombains nāk noskanē savu karti nekad neatstājiet savas magnētiskās kartes uz galda darba vietā darba krēslā darba virsmā atnāks ļaunais klients kredītā apšmauktais ievadīs neprecīzu datu uzsprāgs virtuļdurvis un caura būs bezizeja banka bankrotēs nāks uz cietumu laventa lāviņa nesitiet negrūdiet pa tiltu lejā pa trepēm nē. pēc tam pēcgarša pēc alumīnija zupas katla uzasināta karote divas garas stieples no tv tranzistora kaut kādi uzpirksteņi un visa bižutērija vējā, b vitamīns kā pēdējais glābiņš. kaut nu tā būtu, kaut nu izdotos | | 5:28p |
nesabīšos pats savās mājās. pats pa savām kājām pīdamies, izliekos dziedam. viss nav vajadzīgs. ja iedos, tad iemainīs, sasies, sapiņķerēs izdēs otrā galā piezīmēs osas, neatpazīs. gaidu pieturā jau trešo stundu. iedomāties tikai, cik stunda ir gara, ja tā ir trīs, tad pavisam tā paliek neieņemama un no visām pusēm gūzmas rauj no kājām laukā stumj dur ar elkoņiem ribās iemeties veļas žāvis kailas krūtis uz aukstas rūts mazas tērcītes pret stikla saplīšanu aplīšanu laizīšanu muļļāšanu. gaidu pieturā ārpus laika. pieturā snieg sniegs. pieturā uzlīmēts krišņa pār urbja reklāmu. pieturā iepūš sniegu. iemiegu elpā pamostos segās līdz griestiem nevar nekur izlīst. eju uz ožu te rāpoju te kožu. zilums nenoiet trīs dienas vajag nodarboties ar sportu. gulēšu ar sānu pret pieturas sienu pret aukstu nemīlīgu apmīztu sienu no stikla un brezenta un sasista stikla un mainīgām ugunīm, kad liek piesprādzēties pieliek sejai priekšā bleķi ar regulāru runas aparātu un palīdzību piedāvājot, žāvājos metu ar roku atmetu ar roku aizskrienu paņemu atkal metu tā jau kuro dienu stāvu pieturā divarpusstundas pagājušas vai vēl uz priekšu nesitiet ar melleņu ievārījumu nolieciet vietā manu zapti lido gājputni nevar mani sasildīt ar tik vaļējām krūtīm tur ribas pūš taures es izģērbjos uz ielas man kabatā kāds ieliek mīnu. |
|