zemteks pakarama's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, May 14th, 2004
| Time |
Event |
| 9:28a |
šodien rakcija palēnināta. vakar mājās no hospitāļielas gāju rekordātrumā. mājās pār tiltu. atsveicinājos ar divām rokām, bet nav nekādas vajadzības iedziļināties sīkumos, jo tā gluži labi bija, padejot un vispār patirināties. dažreiz justies mazliet tizlam, bet tam nav nozīmes, jo tie tādi jocīgi tēli, kas gaida kad tos paņems sev.
es šobrīd nejūtu tekstu tādēļ neatbildu par to ko rakstu. tikai vēl gribēju pateikt, ka teeja vakar vienā momentā izskatījās pēc īsta dēmona (kad viņai sejā spīdēja kā nu tās lampas sauc) pilnīgi jūtu savu nesakarīgo izteiksmes veidu. (tekstu nejūt, bet jūt izteiksmes veidu, šeit būtu vieta izvērst diskusiju)
ha ha ha, es dejoju, lūk, par to tad arī varētu pasmieties, bet galvenais ir apziņa, ka mēs visi nomirsim. nu vot lasīju Tibetiešu mirušo grāmatu un tur tā arī uzrakstīts, ka ir arī iespējams šaubīties par to ka tu nomirsi, bet nomirsi nomirsi esi drošs un kādu gan vēl lielāku atpestīšanu cilvēks var vēlēties kā apziņu, ka visi ir mirstīgi. | | 9:56a |
tātad vēl par manu kolēģi. viņu sauc Raivis, viņš sēž man pretī. tagad tāds neliels improvizēts dialogs. es viņam jautāšu "kā tu jūties Raivi" šādu jautājumu es nejūtu, tādēļ būs interesanti paskatīties arī uz savām izjūtām, kā arī uz to kā es jutīšu trešā kolēģa reakciju. tātad.
-kā tu jūties Raivi?
-kā jūtos, labi, kas ir?
-nekas
-tā sarosās, dažādas ar muti radītas skaņas. tad iet kaut kāds teksts par to, ka šodien pēdējā darba diena un ka bija runāts, ka pēdējo darba dienu svin (tējas dzeršana ap plkst. 16, tādā garā) es tikai pa vidu kaut ko norūcu.
otra kolēģe neizrādīja nekādu reakciju, iegrimusi darbā. | | 10:02a |
manas sajūtas. jutos labi, nebija padomā nekas riebīgs, tādēļ pašpārmetumu par cieņas un goda aizskaršanu nav. vispār, viss ir daudz vienkāršāk, ja to no sevis neslēpj (neignorē). tell me more about it. | | 10:30a |
uzvārīju tēju, gribas sasildīties, kabinets tāds drēgns. vasarā toties nevajadzēs mocīties no karstuma.
šodien kalendārā man rakstīts "ta ta tā" | | 10:59a |
manuprāt, teikt, ka tev somā ir grāmata, ir liekulība. grāmata var būt tev līdzi, bet ja tiek apgalvots, ka grāmata ir somā, tas velk uz šovinismu, tādu bērnu spēlīti, kad nēsā kabatā kādu vērtību, piemēram, no maciņa noplēstu metāla emblēmu un katra pretimnācēja acīs mēģināt saskatīt novērtējumu par to, ka tev kabatā ir vērtība. īstenam grāmatniekam, manuprāt, nenāktos tā runāt. | | 11:31a |
nē, papaigalim nedrīkst sist par to, ka viņš tev galvā ieknābis. savādāk sanāk kā irākā. sist vispār nevajag. | | 2:04p |
un tā tātad, atnāca kolēģe no citas nodaļas, pļāpāja, pļāpāja un pamanīja, ka man kas interesants uz ekrāna. ahā, kas tas, skrip skrap uz lapiņas pieraksta adresi.
Raivi, ja nu tu kādu sakritību rezultātā šo lasi, nedusmojies.
nja. | | 4:56p |
šodienas darba diena iet uz beigām, kā nu tā nedēļa pavadīta tāda nu viņa tur paliek aiz muguras. šonakt gulēju tikai kādas četrarpus stundas, bet nemaz nejūtos noguris. no rīta tik galva mazliet sāpēja, arī saknābātajā vietā. nekustīgam darba veidam tomēr savas priekšrocības. pa mājām mazie strādnieciņi, kā tādi mazi bioloģiski vakuumi. iesēj tukšā pļavā puķi un brīvdienās izaugs pļava. |
|