18:45 - vārdi
A Serious Man prologs.Ir ziema, daudz sniegs, nekonkrēts laiks bez elektrības un auto. Vīrs atgriežas no tirgus, kur pārdeva zosi. Ja pareizi atceros - par 14 grašiem. Gandrīz nakts.
Sieva viņu sagaida mājās smalcinot ledu ar īlēnu. Jautā, kur tik ilgi bijis. Ar tādu neatvairāmu sievas attieksmi, pilnu "kā parasti", "visu dienu blandās apkārt, āzis".
Vīrs stāsta, ka ratiem nolūzis ritenis braucot mājās. Bet par laimi kāds vēl braucis pa ceļu un palīdzēja ar riteni. Vīrs stāsta, ka izrādās, ka tas ir kāds kuru sieva pazīst. Visu vīra stāsta laiku sieva šķeļ ledu ar īlēnu.
Vīrs nosauc vārdu.
Sieva nobāl un sastingst. "Mūsu māja ir nolādēta!". Sieva dara zināmu, ka uz ceļa sastaptais vīrietis ir miris. 3 gadus kā miris. Ka viņš noteikti ir klejojošais ļaunais gars. Liela nelaime. Atskan stindzinoša klusa mūzika. Vīrs to pārtrauc ar skaļiem smiekliem. "Nu beidz, nesaki tā, es runāju ar viņu. Vīrs bija dzīvs."
Atskan klauvējiens pie durvīm. Sieva jautā vīram, kas tur ir. Vīrs attaisnojoties saka, ka uzlūdzis uz ceļa sastapto vīrieti siltu zupu uzēst.
Vecais vīrietis tiek ielaists mājā. Viņš izsaka komplimentus sievai. Sieva sarkastiski nosaka, ka viņas vīrs ir uzaicinājis uz zupu. Vecais vīrietis nosaka, ka nē, zupa viņam tik vēlu droši vien izraisītu bezmiegu un murgus. Sieva nosaka "tā jau man šķita...".
Vecais vīrietis izskatās ļoti silts, pozitīvs un labs.
Pēc pārmetoša skata no sievas puses vīrs ir spiests ciemiņam izskaidrot situāciju. Ciemiņš smejās. Sieva norāda, ka ciemiņam viena vaiga puse ir noskūta labāk nekā otra, to izskaidrojot ar to, ka kad viņš nomira un pazuda, līķkopējs paspējis noskūt tikai vienu pusi.
Ciemiņš izskaidro, ka viņš ir visai dzīvs un izveseļojās nevis nomira.
Sieva iedur īlēnu ciemiņam krūtīs. Asinis netek.
Sieva saka "aha redzi viņš nemaz nejūtās slikti".
Ciemiņš saka, ka nejūtoties labi, vārgā balsi, adresējot sacīto nevienam, tāpat. Asinis sāk no brūces sūkties baltajā krekla drānā. Ciemiņš pieceļās un lēnām aiziet prom no mājām.