uz mēles joprojām pie āģīš tirgus gandrīz blakus esošo virtuļu kioskiņa siera virtulis. papīris gan traki taukains no tāda paliek, bet rekā ir vērts - atmiņā paliek.
līdz šim piepildījies daudz tā, ko esmu bijusies un tomēr gaidījusi.
biju aizmirsusi dzīvot. jau atkal.
pēc dažām dienām atkal sāksies plānotais skrējiens.
šovakar jākrāso olas. varbūt sanāks to iebīdīt manā izpratnē par tagadējo ģimenes iekārtu.
un ir sajūta, ka tagad saprotu, kādēļ kaut kur dziļi dziļi ar s. mūs kaut kas vieno. varu no viņas daudz mācīties. netiešā veidā. mēs nekad nebūsim draudzenes. šo draudzību finansiāli nevarētu atļauties.
(nu labi cerams, ka varēšu, rich bitch mood)
Jessy Lanza: Pull My Hair Back
cik ļoti tomēr viena it kā necila izvēle var ietekmēt un mainīt, bīdīt un grozīt. tik un tā būs lietas, kas permanenti paliks.
sarunas muzejā rīt. mākslas telpa. varētu būt lieliski. iesaku sev un citiem aiziet
man šķita, ka protu bīdīt lietas. esmu samulsusi. pagaidām savā dzīvē esmu sabīdījusi tikai savas istabas skapi, meklējot labāko kombināciju attiecībā pret debespusēm, draugu ieteikumiem par fenšui un gultasvietu, cerot neuzgulties uz āderēm, utt.
sevi sodu pati vai to dara dzīve? protams diezgan stilīgi ik pa laikam sajust pilnīgu bezspēcību. ir tas asums, un viļņi vētrā sitas pret molu. bet tikmēr es domāšu par labāko salīdzinājumu, un cerēšu, ka sajūta pakrūtē man ļaus uzelpot.
rīt būs labāka šodiena.