Comments: |
Agrāk vajadzēja arī prēmijas par izturību. :D Iedomājies, kā būtu, ja tgad orbtu ar rokas griežamo urbi un bez anestēzijas?
Vai arī vienkārši, nevis urbtu, bet pie kalēja... Uzkarsētu knaibles... Un kriukt... Brr... Pat īstenībā ne pārāk sena pagātne zobārstniecībā arī nav diez ko humāns pasākums...
Bet tagad jau ir normāli. Tā kā man mamma zobārste, man nekad nav bijis bail. Kad biju maziņa, sēdēju mammas kabinetā un vienmēr klusībā smējos par tiem lielajiem onkuļiem un tantēm, kas nāca trīcēdami. :) | |