| #122 (12/366) |
[20 Feb 2014|11:04pm] |
un tā mēs sadzīvojām
klusuma simfonijā
pieķerti vien vienīgās iedomās
sev tīkamās, bet reti zināmās
mēs jutām viens otra klātbūtni
vien trešās dimensijas šai ainā pietrūka
kā uz lapas izlasīts
šis brīdis likās
lietus pilienu pavadībā
lēnu asaru pārpilnībā
|
|