| #121 (11/366) |
[19 Feb 2014|10:50pm] |
ik mirklis liek pacelties
un vienmērīgi izklāties
vientulībā it kā nemanāmā
kopībā brīdi jūtamā
lai gan viens savā ādā esmu
vietējo atmosfēru jūtu dzestru
šodienas pašapziņa iekrāta
nekad mūžam nepiekrāpta
laikā acumirklīgā
brīdī atbildīgā
lai spēki visus ceļ
augstumos neaizsniedzamos
priekos nebeidzamos
un lepnumā pilnus
|
|