| mūzika galvā |
[12 Jun 2024|08:07am] |
No daudzajiem garajiem ierakstiem par putniņiem, puķītēm un būšanu, kas katru dienu top manā galvā, maz kas tiek ārā. Visādas nenozīmības, tātad.
Divas nedēļas man bija pielipis Вillijs . Tikai akustiskā versijā ar sievietes vokālu. Lieki teikt, ka par Billija (un viņš laikam pat vēl dzīvs) eksistenci bija pilnībā piemirsies, un nav ne jausmas, no kādas bērnības smadzenes šito izcēla. Bet nu, pēc divām nedēļām vairāk gribas teikt nevis hei, bet ej, māšel.
Tad nu šorīt pamodos ar Veljanova your decision , vai nav mīlīgi. Tikai man tas gabals ne pārāk patīk un nez cik ilgi tagad būs jāklausās.
|
|
|
[06 Jun 2024|12:29pm] |
Vai cilvēki vēl uztver jokus, ja tur galā nav piemetināts emotikonu pāris? Jo a kā ta vēl var zināt, ka tas ir joks?
Jautājums, protams, retorisks.
|
|
|
[03 Jun 2024|02:13pm] |
Nesen, no rīta atverot aizkarus, ieskatījos acīs sudrabkaijai, kurai knābis bij sliekām apkarināts. Tāpēc šodien nebiju milzīgi pārsteigta redzot sudrabkaiju dauzām žurku pret ceļmalas akmeņiem. Agrāk biju pārliecībā, ka visas kaijas pārtiek no zivīm un drusku no miskastēm.
Vēl man reiz bij mazs tāds beibīdēmoniņš slinkumiņš. Nenu, tika jau lolots, bet kā viš pamanījās šitā uzpūsties...
|
|