Mani · stāsti · par · manu · mīlu

nakts, kurā bija daudz cigarešu un alkohola, reibstošas sajūtas un vārdi,kas izlaužas ļoti neapzināti. mana kleita viņam patika, teica,ka gribētu novilkt,tā lēnām,lai noslīd pie kājām. un tad vēl skūpstīties kāpņu telpā, sadoties rokās,kad citi neredz un vienkārši baudīt tuvumu. lūk tas ir maigi, tikai tas nekas,ka viņš mani nemī. bet tā skaisti maigoties,manuprāt, bez jūtām nebūtu iespējams. laikam viņam es, dzērumā esot, pateicu to,kas uz sirds man bija. par mums, par šīm interesantajām attiecībām, par laiku. un ir tik maigi pamosties viņam no rīta līdzās, kad silda ne tikai sega, bet viņš pats. un rokas,tās spēj teikt vairāk nekā skūpsti.

es laikam esmu par gļēvu un mans sāpju slieksnis ir ļoti zems, jo nevaru ļaut viņam pārkāpt to vienu robežu! sāp tā, ka gribētos nomirt uz līdzenas vietas. man mazliet ir žēl viņa. bet vairs arī nemēģināšu. varbūt vismaz ar viņu

mana pasaule sabruka. tā,kurā atradās viņš.
viņš vienkārši ar mani nerunā, vienkārši ignorē. viņam ir labi. vienam.
lai, es šoreiz nedarīšu neko, tātad nav bijis nekas vairāk kā vien tukšas naktis un pieskārieni nav nekas,kā vienmēr.
bet tikai šoreiz sāp daudz vairāk, daudz dziļāk un daudz sāpīgāk.
es vienkārši viņam atgādinu viņu, tāpēc tā.
tikai man ļoti žēl un sāp atraidījums, kā ar skapi pa galvu.
un šodien es smēķēju daudz, man nav asaru,lai gan sirds ir kā šakožļāts gabals

nevaru paraudāt, tāpēc es smēķēju. laikam jau neesmu vajadzīga, bet prom arī nelaiž

es vakar palūdzu,lai viņš man atraksta,ko galīgi riebīgu (ļoti egoistisks gājiens), jo gribu iemeslu,lai viņu varētu atstāt.

man vajag brīvību, ja viņš nemīl.

I love you, takes this gift and don't ask why

Viņš vakar palūdza,lai palieku.es paliku.piedzēros,izvēmos,bet viņš bija līdzās un padeva ūdens glāzi. Es vnk jutos smieklīga,bet viņš teica,ka esmu jauka,skaista un mīlīga. Viņš garšo labi un ir tik jauki pamosties līdzās. Ārā izskatās pēc agra vasaras rīta,ir silts.

Tomēr par spīti tam,es viņu atstāšu.

viņš ir tik tuvs, bet domas pie viņas vien. nedrīkst ļaut viņam man pieskarties, tad sirds pasaule sāk dumpi un saka, ka vajag man viņu, vajag

bija jauki šodien, parspīti tam, ka vienu brīdi nikna un dusmīga, ērmīga un neciešama, viņš ar savu vienkāršo pieskārienu visas dusmas un izmisumu noņēma, mēs pat skolā flirtējam un pieskaramies viens otram, lai citi neredz, tikai tā, ka mēs jūtam. un ir labi.
pat, ja viņš,draņķis, neatbild uz īsziņām.

viņš palika pie manis. mēs vienkārši nezinājām, kā tas beigsies. vakar uz dzejas pasākumu viņam nevajadzēja ierasties, tad viss būtu citādāk, bet viņš atnāca. un vēl palika pie manis pa nakti. redzēju viņam smēķējam. no pusčetriem līdz pusastoņiem mēs runājām, kādas starp mums ir attiecības un ko darīt tālāk, bet tā arī neko nenolēmām, es it kā viņam esmu, bet ne dziļākajā sirds stūrī. tas ir skumji.
bet,ja man jau atkal ir jāizvēlās starp draudzeni un viņu, es atkal izvēlētos viņu.

Es jūtos skumji. Viņš viņu mīl dienās,bet es esmu nakts meitene,lai gan līdz seksam neesam tikuši,man pārāk sāp. Nu jā,viņam tas viss wintertime love ir. Tikai viņa,es nekad,lai gan mīlu viņu