VI rakstu rullis

Beidzot rudens ir panācis Franciju ar savu ierasto slapjo un dranķīgo laiku. Līst, ārā ir mitrs un tā vien gribas vienkārši palikt mājās un ieritināties siltajā segā un neko nedarīt. Principā tas ir tas, ko darīju trešdien un ceturtdien, vienkārši lieliski. Ja es atceros, kā es no Februāra līdz augusta beigām skrēju pa pasauli, lai izdarītu vairākas svarīgas un mazsvarīgas lietas un salīdzino to laiku ar šo, tad liekas, ka tagad nedaru neko. Man pietrūst tie laiki un es zinu, ka pienāks diena, kad viņi atkal atsāksies, taču tagad izbaudu visu kā tas ir.

Trešdien nācās celties 7ņos no rīta. Ar mokām izkritu no gultas un ar riteni minos uz skolu. Tiešām aizpamis minos dubultātri, jo kā parasti no mājas izgāju pēdējā brīdī. Pabraucu garām Rue de Aristrid Briand (Briāna iela, kas ir Rīgā ir netālu no Stundiņas mājām), kur mani gandrīz uz gājēju pārejas sabrauca mašīna, kurā sēdēja 2 vecāks pāris, no kuriem sieviete man uzkrītoši norādīja, ka es esmu tas idiots šajā situācijā (cilvēki šeit gājēju pārejas neciena), sekoja ātrā mīšanās pa aptuveni 1 km garo Avenue Jaunne Jaures riteņbraucēju celiņu, tad griezos pa labi un tālāk sekoja aptuveni 1 - 2 km garš ritenbraucēju ceļš. Pa ceļam ir daudz aptiekas, ar saviem elektroniskajiem krustiem, uz kuriem katru rītu redzu laika ziņas. Tas ir ļoti parocīgi, jo krusti rāda laiku, temperatūru un datumu, pa ceļam ir aptuveni 3 aptiekas. Parasti pulkstenis man parāda, cik daudz kavēju. Pa ceļam ir arī viena skola, kur parasti ir ārprātīgi daudz krāsainu bērneļu. Pie pagrieziena pa labi, vienmēr ir sarkanais un tur nākas gaidīt, taču atklāju, ka pabraucot tālāk ir gājēju pāreja. Kad nonāku līdz Place de Esplanade, tad parasti uzņemu ātrumu, jo zinu, ka tuvojas skola. Tuvojoties skolai mani sagaida otrā bremze - cilvēki , kas dodas UZ skolu un viņi neciena riteņbraucēju ceļus un tā kā man nav signāla vienmēr bļauju: "Attension, merci!". Un tur nu viņa ir - 61 Rue Foret Noir (Melnā meža iela 61).

Pēc 4 stundām Mārketinga pamatu, kuros pārsvarā diskutējām par Adiddas sporta apaviem un kur ir kārtējā paštaisnā franču pasniedzēja, kura izdzina meiteni no auditorijas (auditorijas šeit sauc par Anphi - anfiteātris), jo viņa rakstīja sms zem galda un aizrādīja man, ka es esmu students, kuru viņa ir zaudējusi (es 4 stundas brutāli cīnījos ar miegu), devos uz kačalku. Pēc tam pa lietu lielos ātrumos devos mājās un vakarā kā parasti nevarēja iztikt bez jautrībām kojās.

Ceturtdiena bija ļoti līdzīga. 1 lekcija dienā, kura sākas 4tros un beidzas sešos. Pamodos 10tos, lai varētu izdarīt pāris lietas, 12tos dotos uz baseinu. Ārā vēljoprojām lija. Pēc stundas sapratu, ka nekur nebraukšu, jo baseins ir Šilingsheimā, kas ir Strasbūras guļamvagons. No rīta aktīvi mācījos franču valodu, jo tajā dienā man bija jāprezentē kāds pazīstams/tradicionāls latviešu ēdiens. Es nezinu, kapēc, bet biju izmisumā par šo uzdevumu. Es aptuveni 1 stundu meklēju, ko prezentēt. Es nonācu pie secinājuma, ka prezentēšu Žāvētus ābolus. Tad sāku rakstīt. Nosaucu viņus par de la Pommes sec (āboli sausie, rozīnes piemēram ir raisin sec). Man bija problēmas izdomāt normālus teikumus. Sāku domāt par visiem artikuliem un tad izdomāju izmantot papildiespēju. Devos pie kaimiņiem. Diemžēl Milena nebija mājās, taču tur ne no kurienes uzpeldēja viena grieķiete, kura man palīdzēja uzrakstīt visu šo murgu. Pēc stundas atgriezos mājās un vienkārši mēģināju iegaumēt tekstu. Mums vajadzēja stāstīt. Dators man traucēja. Vēlāk devos uz lekciju. Nebiju īsti iemācījies un nācās prezentēt visu priekšā. Es par šitādiem sūdiem nekad neuztraucos, šoreiz gan. Idiots. Tur cilvēki prezentēja savus tradicionālos ēdienus un lietas, igauniete - Vana Tallin, amerikāniete - Coca cola un dažas minūtes pirms lekcijas beigām viņa izsauca mani. Protams, novirzījos pilnībā no teksta un sāku stāstīt kaut ko citu, līdz brīdim , kad tas mani ievilka kļūdu slazdā. Stulbie artikuli. Pēc lekcijas devāmies ēst kebabus un, protams, turpināja līt. Saņēmu sms par piedāvājumu iet uz kino, no savām kojām. Vakarā Strasbūrā tika organizēts alus ātrdzeršanas konkurss, uz kuru neaizgāju, bet devos vienkārši uz kojām (jā, esmu garlaicīgs). Tur mani sagaidīja zāli pīpējošais arhitekts un visa pārējā brandža. Man patīk šeit dzīvot. Es pieklauvēju pie Eli durvīm un prasīju kā viņai iet, tad man pievienojās polietes, Mr. President, rumāņi, libānis, vāciete, francūzis. Tā, nu, sēdējām pie viņas durvīm un runājām. TIzlēmām neiet uz kino un organizēt kino vakaru tur pat. Tad sekoja "Pisdu" trīssimti sešpadsmitajā. Satikāmies atkal 9:30, ch. 316. Istaba uzpildīta līdz augšai. Izlēmām skatīties filmu ar nosaukumu "The Dreamers". Filma bija par kādu jaunu amerikānieti, kurš studē Parīzē 60tajos gados. Kad nākamajā dienā par to stāstīju Andrejai viņa teica: "Oh, "the dreamers", i was watching it with my brother, it was, like, soft porn". Tā arī bija, taču tajā pašā laikā dziļi filozofiska un pa pusei franču valodā. Varēja sajust to Francijas "elpu". Filma beidzās aptuveni 1nos. Tad sāku mācīties, jo nākamajā diena man bija tests franču valodā. Man palīdzēja Laure, francūziete, kura nav no Strasbūras un kurai palīdzu ar vācu valodu, ko viņa studē. Locījām vārdus. Beidzām mācīties 2:30.

Vēl pastāstīšu pa piektdienu, tad gan viss. Interesanti dienas fakti - no rīta tesos uz skolu, taču izrādās, ka lekcija tika atlikta pa vienu stundu. Gulēju kaut kādā random auditorijā uz galda, jo nenormāli nācā miegs. Franču valodas tests bija grūts, jo pirms semināra ar vienu amerikāni diskutējām par augstāko izglītību. Mums Eiropas politikā stāstīja par Eiropas augstākās izglītības integrāciju un tas, protams, bija man lauciņš. Pirmais par ko iebildu, bija augstskolu reitingi, par ko panesās baigā diskusija, jo ASV tā ir nenormāli populāra lieta, vēlāk bija tas prikols par studentu - augstskolas klientu vai darbinieku. Runājām arī par izglītības kvalitāti un pasniedzējam tomēr pierādīju, ka to izmērīt nav tik vienkārši, lai gan viņam bija vairāki labi argumenti. Ļoti interesanta lekcija. Eiropas integrācijā taisīšu prezentāciju par Eiropas augstākās izglītības integrāciju, tad arī papētīšu visu mazliet dziļāk. Franču valodā kā jau teicu bija grūti. Pēc semināra devāmies uz baseinu. Nopeldēju aptuveni 3 - 4 km. Vakariņas ēdām Gallia, kur tiešām nenormāli pieēdos. Vakarā devos uz teātra izrādi kojās. Teātris saucās "les Sorcieres de Salem". Sapratu nelielu daļu no tā visa, jo viņi runāja ļoti ātri, bļāva un izmantoja daudz presonifikācijas, metaforas, epitetus un visus pārējos literatūras draugus. Vakarā mēģināju mācīties Eiropas politikas eksāmenam sestdienā.

Laiks skrien. Līdz Āfrikai vairs nav tik daudz.

Tu est japonnais?