Pagarinātā pagātne
Ir fenomenāli apzināties, ka starp bažām, ka vakardiena ir miglaina, bet aizvakardiena vispār neeksistē, kaut kas tik elementārs ir spējīgs ģenerēt nedaudz sintizētās atmiņas par kādu šķersielu Adisabebā, Diredavas karalieni un zvaigžņotām debesīm virs Meskela laukuma. Nedaudz nožēla par apziņu, ka atmiņas ir tikai daļēji patiesas, bet vēl lielāks prieks par to, ka tās vispār ir. Šeit laikam esmu arī tāpēc, ka otrdien priekšā jau neskaitāmais ceļojums džungļos, nu jau gandrīz tik tālu cik uz šīs planētas vien iespējams aizbraukt no "mājām". Nepamet vēlme šo reizi atkal fiksēt. Savādāk liekas, ka dzīve ir gara, bet vienlaicīgi īsa - tā tagadnē ir gara, bet pagātnē īsa. Katra atmiņa pagarina pagātni. Esmu šeit, lai pagarinātu pagātni.
Ceturtdienas citi šodien sauca par hedondienām.