Smirdīgā istaba
Man ir neliela istaba. Tā ir aptuveni 10 - 12 kvadrātmetrus liela, tajā ir tolete, duša, gulta, galts, krēsls, skapji, logs, pakaramie. Viss, kas man ir nepieciešams, taču tā ir ellīgi maza un maksā diezgan daudz - 216€, kas ir kaitinoši. Pēdējās dienas esmu slims. Man jau liekas, ka esmu izgājis cauri visai slimību epopejai, sākot no balss zaudēšanas, līdz deguna aizdabēšanai, līdz galvassāpēm. Visvairāk slimība progresēja otrdien, kad man bija daudz lekciju. Es aizmigu Eiropas savienības ekonomikas klasē, jo pasniedzējs kārtējo reizi stāstīja stāstu, kā izveidojās Eiropas savienība, ko biju dzirdējis jau 3 reizes, jo pašlaik man ir sekojoši kursi - Eiropas Savienības ekonomika, Eiropas integrācija un Eiropas politika. Pēdējās dienas vairāk pavadīju mājās, guļot, dzerot tēju un skatoties dažādus video. Tajā laikā mana istaba lēnām sāk pārsvērsties par šo milzīgo cūku stalli, kurš sāk smirdēt. Pirms gulētiešanas silti saģērbjos, jo savādāk no rīta nākas pamosties ar galvassāpēm un zudušu balsi. Tas atkal nozīmē, ka es svīstu. Sviedri smird. Es istabu vēdināt nedrīkstu, jo tas ielaiž auksto gaisu, kas īstenībā ir iemesls, kāpēc esmu slims. Šis cikls ir piešķīris manai istabai nepatīkamu aromātu.
Pirmdien piespiedu sevi aiziet uz klinšu kāpšanu, lai gan jau tad nejutos labi. Šoreiz daudz sanāca svīst, jo es biju sasaitē ar kādu vācu meiteni, kura vienmēr kāpa pirmā un ja viņa uzkāpa, tad man tas bija viennozīmīgi jāizdara. Klinšu kāpšanā pricips ir vienkārš. Tu kāp augšā un ik pa laikam klitntī ir iedzīti tādi kā balsti/drošinātāji, caur kuriem iet virve. Tad, kad esi ticis līdz augšai, tad tu nedaudz atsperies no sienas un laidies lejā. Personai, kura stāv lejā ir tāda kā josta. Pie jostas ir piestiprinati 2 metāla rinķi, kuri ir sakausēti kopā. Viens ir lielāks, otrs mazāks. Caur šiem metāla riņķiem cauri tiek izvērpta virve. Tad kad tu kāp augšā, striķi pievelk pie sevis, kad kāp lejā striķi lēnītēm laiž uz augšu. Man laižoties lejā tā meitene lēnām laida striķi uz augšu, līdz pacēlās pati, kam nekādā gadījumā nevajadzēja notikt. Īstenībā smieklīgi izskatījās , taču reālā situācijā tas var būt bīstami, it sevišķi kritiena gadījumā. Tā, nu, mēs kāpaļājām, izmēģinājām arī sienas, kuras bija slīpākas. Tās ir nedaudz bailīgas un prasa vairāk spēja, jo tev sevi ir jātur, lai nenokristu lejā. Vēlāk ar Marili devāmies iedzert tēju, es ēdu augļu salātus, jo man gribējās dzert un runājām par ierasto tēmu - igauņiem un letiņiem. Izrādās, ka igauņi mūs sauc par tautu ar 6 kāju pirkstiem, jo mēs esot tik dīvaini. Es to nezināju. Vakarā atkal devos pie Vovas. Mums bija ieplānota ūdenspīpe, taču to atlikām, jo visi bija noguruši. Tāpēc devāmies pie Vovas uz kojām un ēdām kūku. Tur sapratu, ka man ir nepieciešami interesantāki draugi, jo vakars beidzās ar to, ka viņi spēlēja šahu, kas man likās dīvaini. Brīži, kad visi atplauka bija tad, kad es novadīju kādu spēli.
Otrdiena pagāja Eiropas iespaidā. Biju uz Eiropas padomes (tā nav Eiropas savienība) parlamentāro sesiju. Satiku arī cilvēkus, kas tur strādā, redzēju presi. Klausījos aptuveni 2,5 stundu garas debates par karu starp Krieviju un Gruziju. Diemžēl mūsu delegāti neteica ne vārda. Par to rakstīju jau iepriekš. Protams bija arī lekcijas, kurās snauduļoju. Pilnībā atplīsu 3 lekcijā. Kaut kā vienmēr nācās sēdēt 1 solā, jo aizmugures bija pārpildītas. Pa priekšu staigāja profesors un katru reizi, kad viņš aizgriezās es aizvēru acis. Traka diena, jo sapratu, sapratu, ka negribu vairs būt slims.
Trešdien no rīta nogulēju lekcijas, tāpēc izlēmu palikt mājās un atpūsties. Gulēju, dzēru tēju, gulēju, skatījos dažādus video. Naktī redzēju kaut kādu marazmainu sapni par to, ka esmu Rīgā, kur notiek mana apmaiņas programma un ka esmu vēl joprojām Latvijā. Kad pamodos nopriecājos, ka tā tomēr nav taisnība. Dienas otrajā pusē izbraucu no mājām, lai satiktu pāris cilvēku, ar kuriem kopā taisu projektu. Dodoties pie viņiem pārvietojos nenormāli lēni. Pa ceļam gandrīz nobraucu no riteņbraucēju ceļa un ietriecos mašīnā. Tādi mazie reibonīši ik pa laikam mēdz traucēt. Pa ceļam satiku vairākus apmaiņas studentus, ar kuriem ierēcām par dažādām lietām. Beigās nokavēju tikai 15 minūtes. Tur satiku savu grupu, kura sastāvēja no Mekikāņa, japānietes, latvieša, libāņa, austrietes un igaunietes. Pārstāvēta gandrīz visa pasaule. Mūsu mērķis - uztaisīt globālā mārketinga stratēģiju zālēm. Panesās dažādas diskusijas. Stipri oponēju lielai daļai no tām, piemēram, foruma izveidošanai speciāli konkrētām zālēm, jo manuprāt šādu forumu neviens neizmantotu un tā uzturēšana izmaksātu tikai un vienīgi naudu, tā pat iebildu pret dažādu buklet un skrejlapiņu veidošanai , jo tas, manuprāt, ir ļoti neefektīvi. Mans galvenais pretinieks: libānis, kurš dzīvo Vācijā. Viņi atkodu 1 vakarā, kad satiku. Paštaisns un slavu kārojošs cilvēks, kurš domā, ka ir līderis. Zināju, kā ar viņu tikt galā, bet gribējās pastrīdēties. Lai iznestu cauri manas idejas, man būtu jāpaņem kāda viņa ideja un lēnītēm (2 minūšu laikā) jāpamaina to pa 180 grādiem, līdz no viņa idejas vairs nekā nepaliktu pāri. Tādā veidā viņš idejai piekristu, jo domātu, ka tā ir viņa ideja un es būtu iebīdijis iekšā kaut ko tādu, ko es gribu. Vakarā atgriezos mājās un turpināju sevi apkopt.
Ceturtdiena sākās tā pat, gulēju, dzērtu tēju, gulēju, skatījos video internetā. Pa dienu devos tikai uz 1 lekciju - Francais s'exprimer. Šoreiz seminārs gāja tikai 1 stundu, jo 5 mums bija lekcija par skolas vietējo intranetu. Tur mums mācīja dažādas inetersantas fīčas. Piemēram, intranetā ir iespējams ievietot savus elektroniskos mājas darbus un pasniedzējs tos tur var izlabot, tā pat var apskatīties visas pasniedzēju prezentācijas, citu studentu mājas darbus, uzrakstīt kādu sludinājumu uz kopējās tāfeles un daudz ko citu. Pats intranets ir uztaisīts kā biroja attēls, kur tu vari uzspiest uz rakstāmgaldu, skapi, telefonu un citām lietām, lai nonāktu līdz konkrētajām funkcijām. Pēc lekcijas devos atkal mājās sevi apkopt. Pa vidam uz 2 stundām aizmigu, kas man bija nepieciešams. Mani pamodināja klauvējiens pie durvīm. Poļu kaimiņienes organizēja kārtējo ballīti. Atverot durvis laikam izskatījos nenormāli briesmīgi, jo tikko biju pamodies un mani mati parasti kļūst nelokāmi izspūruši no šiem spilveniem, acis aizpampušas, šalle, istabas dvanga. Viņu komentārs :"Tu izskaties ļoti slikti", uz ko atbildēju ar "paldies". Ballītei nolēmu pievienoties, kas bija pareizā izvēle. Izrunājos franču valodā, biju ārkārtīgi smieklīgs un atkal iepazinos ar jauniem cilvēkiem, izdzēru 6 tējas, uzzināju, ka Miks(a) grieķiski nozīmē puņķis. Mani priecē tas, ka šeit visi runā franciski, jo tā es varu uztrēnēt savas valodas zināšanas. Un visas šīs ballītes laikā sāku justies labāk.
Esmu nolēmis atveseļoties un to arī darīšu, bet tagad man ir jāiet gulēt. Arlabunakti.
Pirmdien piespiedu sevi aiziet uz klinšu kāpšanu, lai gan jau tad nejutos labi. Šoreiz daudz sanāca svīst, jo es biju sasaitē ar kādu vācu meiteni, kura vienmēr kāpa pirmā un ja viņa uzkāpa, tad man tas bija viennozīmīgi jāizdara. Klinšu kāpšanā pricips ir vienkārš. Tu kāp augšā un ik pa laikam klitntī ir iedzīti tādi kā balsti/drošinātāji, caur kuriem iet virve. Tad, kad esi ticis līdz augšai, tad tu nedaudz atsperies no sienas un laidies lejā. Personai, kura stāv lejā ir tāda kā josta. Pie jostas ir piestiprinati 2 metāla rinķi, kuri ir sakausēti kopā. Viens ir lielāks, otrs mazāks. Caur šiem metāla riņķiem cauri tiek izvērpta virve. Tad kad tu kāp augšā, striķi pievelk pie sevis, kad kāp lejā striķi lēnītēm laiž uz augšu. Man laižoties lejā tā meitene lēnām laida striķi uz augšu, līdz pacēlās pati, kam nekādā gadījumā nevajadzēja notikt. Īstenībā smieklīgi izskatījās , taču reālā situācijā tas var būt bīstami, it sevišķi kritiena gadījumā. Tā, nu, mēs kāpaļājām, izmēģinājām arī sienas, kuras bija slīpākas. Tās ir nedaudz bailīgas un prasa vairāk spēja, jo tev sevi ir jātur, lai nenokristu lejā. Vēlāk ar Marili devāmies iedzert tēju, es ēdu augļu salātus, jo man gribējās dzert un runājām par ierasto tēmu - igauņiem un letiņiem. Izrādās, ka igauņi mūs sauc par tautu ar 6 kāju pirkstiem, jo mēs esot tik dīvaini. Es to nezināju. Vakarā atkal devos pie Vovas. Mums bija ieplānota ūdenspīpe, taču to atlikām, jo visi bija noguruši. Tāpēc devāmies pie Vovas uz kojām un ēdām kūku. Tur sapratu, ka man ir nepieciešami interesantāki draugi, jo vakars beidzās ar to, ka viņi spēlēja šahu, kas man likās dīvaini. Brīži, kad visi atplauka bija tad, kad es novadīju kādu spēli.
Otrdiena pagāja Eiropas iespaidā. Biju uz Eiropas padomes (tā nav Eiropas savienība) parlamentāro sesiju. Satiku arī cilvēkus, kas tur strādā, redzēju presi. Klausījos aptuveni 2,5 stundu garas debates par karu starp Krieviju un Gruziju. Diemžēl mūsu delegāti neteica ne vārda. Par to rakstīju jau iepriekš. Protams bija arī lekcijas, kurās snauduļoju. Pilnībā atplīsu 3 lekcijā. Kaut kā vienmēr nācās sēdēt 1 solā, jo aizmugures bija pārpildītas. Pa priekšu staigāja profesors un katru reizi, kad viņš aizgriezās es aizvēru acis. Traka diena, jo sapratu, sapratu, ka negribu vairs būt slims.
Trešdien no rīta nogulēju lekcijas, tāpēc izlēmu palikt mājās un atpūsties. Gulēju, dzēru tēju, gulēju, skatījos dažādus video. Naktī redzēju kaut kādu marazmainu sapni par to, ka esmu Rīgā, kur notiek mana apmaiņas programma un ka esmu vēl joprojām Latvijā. Kad pamodos nopriecājos, ka tā tomēr nav taisnība. Dienas otrajā pusē izbraucu no mājām, lai satiktu pāris cilvēku, ar kuriem kopā taisu projektu. Dodoties pie viņiem pārvietojos nenormāli lēni. Pa ceļam gandrīz nobraucu no riteņbraucēju ceļa un ietriecos mašīnā. Tādi mazie reibonīši ik pa laikam mēdz traucēt. Pa ceļam satiku vairākus apmaiņas studentus, ar kuriem ierēcām par dažādām lietām. Beigās nokavēju tikai 15 minūtes. Tur satiku savu grupu, kura sastāvēja no Mekikāņa, japānietes, latvieša, libāņa, austrietes un igaunietes. Pārstāvēta gandrīz visa pasaule. Mūsu mērķis - uztaisīt globālā mārketinga stratēģiju zālēm. Panesās dažādas diskusijas. Stipri oponēju lielai daļai no tām, piemēram, foruma izveidošanai speciāli konkrētām zālēm, jo manuprāt šādu forumu neviens neizmantotu un tā uzturēšana izmaksātu tikai un vienīgi naudu, tā pat iebildu pret dažādu buklet un skrejlapiņu veidošanai , jo tas, manuprāt, ir ļoti neefektīvi. Mans galvenais pretinieks: libānis, kurš dzīvo Vācijā. Viņi atkodu 1 vakarā, kad satiku. Paštaisns un slavu kārojošs cilvēks, kurš domā, ka ir līderis. Zināju, kā ar viņu tikt galā, bet gribējās pastrīdēties. Lai iznestu cauri manas idejas, man būtu jāpaņem kāda viņa ideja un lēnītēm (2 minūšu laikā) jāpamaina to pa 180 grādiem, līdz no viņa idejas vairs nekā nepaliktu pāri. Tādā veidā viņš idejai piekristu, jo domātu, ka tā ir viņa ideja un es būtu iebīdijis iekšā kaut ko tādu, ko es gribu. Vakarā atgriezos mājās un turpināju sevi apkopt.
Ceturtdiena sākās tā pat, gulēju, dzērtu tēju, gulēju, skatījos video internetā. Pa dienu devos tikai uz 1 lekciju - Francais s'exprimer. Šoreiz seminārs gāja tikai 1 stundu, jo 5 mums bija lekcija par skolas vietējo intranetu. Tur mums mācīja dažādas inetersantas fīčas. Piemēram, intranetā ir iespējams ievietot savus elektroniskos mājas darbus un pasniedzējs tos tur var izlabot, tā pat var apskatīties visas pasniedzēju prezentācijas, citu studentu mājas darbus, uzrakstīt kādu sludinājumu uz kopējās tāfeles un daudz ko citu. Pats intranets ir uztaisīts kā biroja attēls, kur tu vari uzspiest uz rakstāmgaldu, skapi, telefonu un citām lietām, lai nonāktu līdz konkrētajām funkcijām. Pēc lekcijas devos atkal mājās sevi apkopt. Pa vidam uz 2 stundām aizmigu, kas man bija nepieciešams. Mani pamodināja klauvējiens pie durvīm. Poļu kaimiņienes organizēja kārtējo ballīti. Atverot durvis laikam izskatījos nenormāli briesmīgi, jo tikko biju pamodies un mani mati parasti kļūst nelokāmi izspūruši no šiem spilveniem, acis aizpampušas, šalle, istabas dvanga. Viņu komentārs :"Tu izskaties ļoti slikti", uz ko atbildēju ar "paldies". Ballītei nolēmu pievienoties, kas bija pareizā izvēle. Izrunājos franču valodā, biju ārkārtīgi smieklīgs un atkal iepazinos ar jauniem cilvēkiem, izdzēru 6 tējas, uzzināju, ka Miks(a) grieķiski nozīmē puņķis. Mani priecē tas, ka šeit visi runā franciski, jo tā es varu uztrēnēt savas valodas zināšanas. Un visas šīs ballītes laikā sāku justies labāk.
Esmu nolēmis atveseļoties un to arī darīšu, bet tagad man ir jāiet gulēt. Arlabunakti.