Patērētāji
Pēdējā laikā mans prāts ir apsēsts ar dažādiem eksistenciāliem jautājumiem. Tas laikam tāpēc, ka šeit man nav rutīnas, nav 1000 sēdes nedēļas laikā un nav nekas par ko īpaši būtu jāuztraucas. Un īpatnis, par kuru domāju visvairāk ir cilvēks. Man cilvēka dzīve sāk likties garlaicīga. Pirms ilga laika noskatījos filmu "Pludmale". No šīs filmas man prātā palika salas virsaites vārdi: "Viņi ir kā parazīti, kas nāk un apēd visu skaisto". Es to sāku pamanīt cilvēkos. Es cilvēku sāku redzēt kā dumju patērētāju, kas patērē un patērē un patērē un domā tikai par sevi. Visvairāk tas izpaudās tad, kad biju Europa Park. Tur bija tās bagātās vācu ģimenes ar saviem bērneļiem pie vienas rokas un ēdienu pie otras. Varbūt mani baida tas, ka es pamazām varētu kļūst par daļu no viņiem, varbūt vienmēr esmu bijis daļa. Situācijās, kad mēs cilvēkus kā sugu sākam noriet, mēs to neattiecinam uz sevi, bet varbūt tā ir atslēga tam, lai šo visu mainītu. Tu pats. Ir jāsāk ar sevi un jārāda piemērs. Kā jau parasti nesen devos uz Vāciju iepirkties un tur redzēju interesantu uzrakstu pie luksofora: "Neej pāri, kad deg sarkanā gaisma, rādi piemēru saviem bērniem!". Varbūt ar savu uzvedību ir iespējams kaut ko mainīt (vismaz mazliet).
Abas šīs dienas ir pagājušas gandrīz vienādi, es gulēju līdz dienas vidum un tad vakarā nolēmu kaut ko darīt. Man šonedēļ ir ļoti maz lekciju un tāpēc plānoju dažādas lietas. Es devos uz Societe General jau otro reizi pēc kārtas, taču man pateica, ka manas kartes nav gatavas. Cerams, ka tā nebija kļūda tur atvērt savu kontu. Vēlāk devos uz skolu, jo man vakrā bija paredzēta Eiropas Integrācija un tur satiku pāris amerikānietes. Nolēmām vakarā aiziet un vienu indiešu restorānu un tur paēst. Tad devos uz Eiropas integrāciju. Interesants priekšmets. Mācījāmies par to, kā Eiropas savienība sāka darboties, kāpēc viss ir tā kā tas ir. Viss sākās 1950. gadā , kad Roberts Šūmans teica savu runu par to, ka mēs nevaram pēc 2. pasaules kara pieļaut, ka kaut kas tāds atkārtojas un tāpēc tika izveidota ogļu un dzelzs savienība starp 6 Eiropas valstīm, kura paredzēja, ka šo produktu vidū ir kopējs tirgus. Vēlāk tas viss tika pastiprināts ar dažādiem citiem līgumiem, līdz tika izveidots kopējais Eiropas tirgus precēm un pakalpojumiem. Nākamajā nedēļa pie mums uz lekciju nāks kāds cilvēks no Eiropas Padomes, kas ir cita organizācija (izveidota 1949. gadā un bija pirmā Eiropas valstu izveidotā kopējā starpvaldību organizācija). Lekciju mums lasa kāds vecāks kungs, kurš ik pa laikam iesviež kādu jociņu. Baudāmi. Vakarā devāmies uz indiešu restorānu. Es izdomāju, ka ir laiks nostiprināt attiecības ar cilvēkiem, ko vēl nezinu, tāpēc tur devos. Principā ielauzos mazā amerikāņu grupiņā. Mēs devāmies uz šo restorānu "Bollywood clasics" vai kaut kā tamlīdzīgi. Mūs apkalpoja indietis ar retināta daudzuma matiem uz galvas. Viņam uz repeat skanēja viena dziesma, kas atgādināja diseni kaut kur ellē ratā Indijā. Pēc kāda laika ienāca kāds francūzis , kas vienkārši pateica "Izslēdz to dziesmu tūlīt pat ārā". Mēs par to ierēcām, jo neviens no mums nevēlējās būt nepieklājīgs un kaut ko tādu jautāt. Mēs pasūtījām dienas ēdienu, kas bija kaut kāds interesnats mīlkas un ābolu veidojums no sākuma un tad rīsu un vistas curry ar salātiem.
Pēc pusdienām daļa no grupas devās mājās un es paliku kopā ar Andrea no Filipīnām un Jasmin no Saūda Arābijas. Viņas abas pašlaik dzīvo ASV , taču bieži apmeklē savas mājas. Tā, nu, mēs klaiņojām caur naksnīgo Strasbūru. Runājām par to kā tas ir dzīvot Saūda Arābijā pie milzīgās centrālās katedrāles, smējāmies par to kā runā melnādainie Petite France un sēdējām Strasbūras centrālajā laukumā, klausījāmies Frenku Sinatru un skatījāmies uz strūklaku. Uzzināju daudz jauna. Piemēram, to, ka ir jauns vārds cilvēkiem, kas ir ļoti resni, uzzināju, ka Saūda Arābijā nav vispār jāmaksā nodokļi un daudz ko citu. Tad man sāka gribēties saldējumu un mēs sākām meklēt kādu vietu, kur to dabūt. Izstaigājām aptuveni 6 vietas, līdz nonācām kādā arābu kebabu vietā, kura bija atvērta līdz 1:30. Tur es nopirku saldējumu un viņas cigaretes. Smieklīgi. Pēc kāda laiciņa devāmies prom. Aptuveni pēc 20 minūtēm attapos, ka šajā vietā, kur sēdējām atstāju savu somu, kurā iekšā bija mana pase, mans maks ar naudu un kredītkarti, kur ir mana stipendija, Ances fotoaparāts, skolas lietas u.c. stafs. Diezgan tizla sajūta. Galvā jau izstrādāju scenārijus, kā dodos uz Parīzi un prasu, lai vietējā vēstniecība man taisa jaunu pasi. Tad paķēru riteni un steidzos atpakaļ. Saruna aptuveni sekojoša: "Je cherche mon sac, vous regardez ce?" , Arābs: "Est-que c'est vous sac?", Es: "Oui!!!", Arābs: "Quelle nationalite vous avez?" , Es: "Je suis letton, mais je ne suis pas un letton typic!". Tad devos atpakaļ ar smaidu sejā. Mājās biju aptuveni 2vos.
No rīta pamodos ap 11tiem. Izlasīju, ka šodien skolā, notiek kaut kāds kokteiļu vakars priekš apmaiņas studentiem pulksten 12tos, gandrīz jau grasījos skriet ārā no mājas, taču pārlasot vēstuli sapratu, ka tas ir nākamnedēļ. Tā, nu, pavadīju rītu lasot dažādus dokumentus un citas lietas. Vēlāk satiku Jasmīnu un mēs devāmies uz nenormāli milzīgu lielveikalu ārpus pilsētas. Tur iztērēju aptuveni 26€ , lai varētu iepirkt dažādus traukus un citas lietas, kuru man šeit vēljoprojām nav. Beidzot varēšu uztaisīt sev cīsiņus un makaronus, ēst jogurtu un citus produktus, jo pašlaik manas brokastis sastāv no sagrieztas baltmaizes un desas. Pirms tam nekad nebūtu iedomājies, ka man liela daļa izdevumu aizies šādos sīkumos, kā toletes papīrs, trauki, segas un citas lietas. Šodien attapos, ka uz mana multi valūtu konta ir beigusies latu valūta (kontā uz latu sadaļas ir 1,61 Ls), palikuši ir tikai eiro. Pašlaik mēģinu šo problēmu kaut kādā veidā atrisināt, jo nekur vairs nevaru norēķināties ar karti. Vissāpīgāk bija šodien, kad noskatīju 2 grāmatas franču valodā , taču nevarēju tās nopirkt. Principā diena sastāvēja no dažādas vazāšanās rinķi un iešanas uz kino. Rīt man ir franču valoda, mājas darbs gan pailcis neizpildīts.
Jā, šodien es biju patērētājs un visvairāk es intersējos par sevi. Man vienkārši ir nepieciešami jauni izaicinājumi, lai to mainītu un tie būs rīt.
Abas šīs dienas ir pagājušas gandrīz vienādi, es gulēju līdz dienas vidum un tad vakarā nolēmu kaut ko darīt. Man šonedēļ ir ļoti maz lekciju un tāpēc plānoju dažādas lietas. Es devos uz Societe General jau otro reizi pēc kārtas, taču man pateica, ka manas kartes nav gatavas. Cerams, ka tā nebija kļūda tur atvērt savu kontu. Vēlāk devos uz skolu, jo man vakrā bija paredzēta Eiropas Integrācija un tur satiku pāris amerikānietes. Nolēmām vakarā aiziet un vienu indiešu restorānu un tur paēst. Tad devos uz Eiropas integrāciju. Interesants priekšmets. Mācījāmies par to, kā Eiropas savienība sāka darboties, kāpēc viss ir tā kā tas ir. Viss sākās 1950. gadā , kad Roberts Šūmans teica savu runu par to, ka mēs nevaram pēc 2. pasaules kara pieļaut, ka kaut kas tāds atkārtojas un tāpēc tika izveidota ogļu un dzelzs savienība starp 6 Eiropas valstīm, kura paredzēja, ka šo produktu vidū ir kopējs tirgus. Vēlāk tas viss tika pastiprināts ar dažādiem citiem līgumiem, līdz tika izveidots kopējais Eiropas tirgus precēm un pakalpojumiem. Nākamajā nedēļa pie mums uz lekciju nāks kāds cilvēks no Eiropas Padomes, kas ir cita organizācija (izveidota 1949. gadā un bija pirmā Eiropas valstu izveidotā kopējā starpvaldību organizācija). Lekciju mums lasa kāds vecāks kungs, kurš ik pa laikam iesviež kādu jociņu. Baudāmi. Vakarā devāmies uz indiešu restorānu. Es izdomāju, ka ir laiks nostiprināt attiecības ar cilvēkiem, ko vēl nezinu, tāpēc tur devos. Principā ielauzos mazā amerikāņu grupiņā. Mēs devāmies uz šo restorānu "Bollywood clasics" vai kaut kā tamlīdzīgi. Mūs apkalpoja indietis ar retināta daudzuma matiem uz galvas. Viņam uz repeat skanēja viena dziesma, kas atgādināja diseni kaut kur ellē ratā Indijā. Pēc kāda laika ienāca kāds francūzis , kas vienkārši pateica "Izslēdz to dziesmu tūlīt pat ārā". Mēs par to ierēcām, jo neviens no mums nevēlējās būt nepieklājīgs un kaut ko tādu jautāt. Mēs pasūtījām dienas ēdienu, kas bija kaut kāds interesnats mīlkas un ābolu veidojums no sākuma un tad rīsu un vistas curry ar salātiem.
Pēc pusdienām daļa no grupas devās mājās un es paliku kopā ar Andrea no Filipīnām un Jasmin no Saūda Arābijas. Viņas abas pašlaik dzīvo ASV , taču bieži apmeklē savas mājas. Tā, nu, mēs klaiņojām caur naksnīgo Strasbūru. Runājām par to kā tas ir dzīvot Saūda Arābijā pie milzīgās centrālās katedrāles, smējāmies par to kā runā melnādainie Petite France un sēdējām Strasbūras centrālajā laukumā, klausījāmies Frenku Sinatru un skatījāmies uz strūklaku. Uzzināju daudz jauna. Piemēram, to, ka ir jauns vārds cilvēkiem, kas ir ļoti resni, uzzināju, ka Saūda Arābijā nav vispār jāmaksā nodokļi un daudz ko citu. Tad man sāka gribēties saldējumu un mēs sākām meklēt kādu vietu, kur to dabūt. Izstaigājām aptuveni 6 vietas, līdz nonācām kādā arābu kebabu vietā, kura bija atvērta līdz 1:30. Tur es nopirku saldējumu un viņas cigaretes. Smieklīgi. Pēc kāda laiciņa devāmies prom. Aptuveni pēc 20 minūtēm attapos, ka šajā vietā, kur sēdējām atstāju savu somu, kurā iekšā bija mana pase, mans maks ar naudu un kredītkarti, kur ir mana stipendija, Ances fotoaparāts, skolas lietas u.c. stafs. Diezgan tizla sajūta. Galvā jau izstrādāju scenārijus, kā dodos uz Parīzi un prasu, lai vietējā vēstniecība man taisa jaunu pasi. Tad paķēru riteni un steidzos atpakaļ. Saruna aptuveni sekojoša: "Je cherche mon sac, vous regardez ce?" , Arābs: "Est-que c'est vous sac?", Es: "Oui!!!", Arābs: "Quelle nationalite vous avez?" , Es: "Je suis letton, mais je ne suis pas un letton typic!". Tad devos atpakaļ ar smaidu sejā. Mājās biju aptuveni 2vos.
No rīta pamodos ap 11tiem. Izlasīju, ka šodien skolā, notiek kaut kāds kokteiļu vakars priekš apmaiņas studentiem pulksten 12tos, gandrīz jau grasījos skriet ārā no mājas, taču pārlasot vēstuli sapratu, ka tas ir nākamnedēļ. Tā, nu, pavadīju rītu lasot dažādus dokumentus un citas lietas. Vēlāk satiku Jasmīnu un mēs devāmies uz nenormāli milzīgu lielveikalu ārpus pilsētas. Tur iztērēju aptuveni 26€ , lai varētu iepirkt dažādus traukus un citas lietas, kuru man šeit vēljoprojām nav. Beidzot varēšu uztaisīt sev cīsiņus un makaronus, ēst jogurtu un citus produktus, jo pašlaik manas brokastis sastāv no sagrieztas baltmaizes un desas. Pirms tam nekad nebūtu iedomājies, ka man liela daļa izdevumu aizies šādos sīkumos, kā toletes papīrs, trauki, segas un citas lietas. Šodien attapos, ka uz mana multi valūtu konta ir beigusies latu valūta (kontā uz latu sadaļas ir 1,61 Ls), palikuši ir tikai eiro. Pašlaik mēģinu šo problēmu kaut kādā veidā atrisināt, jo nekur vairs nevaru norēķināties ar karti. Vissāpīgāk bija šodien, kad noskatīju 2 grāmatas franču valodā , taču nevarēju tās nopirkt. Principā diena sastāvēja no dažādas vazāšanās rinķi un iešanas uz kino. Rīt man ir franču valoda, mājas darbs gan pailcis neizpildīts.
Jā, šodien es biju patērētājs un visvairāk es intersējos par sevi. Man vienkārši ir nepieciešami jauni izaicinājumi, lai to mainītu un tie būs rīt.