C'est la fet
Strasbūra ir īsta studentu pilsēta. Ar 18% studentu no visas kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita, Strasbūra ir izsitusies vienā no pirmajām vietām Francijā. Un ko studentiem patīk darīt vislabāk? Doties uz ballītēm. Katra diena Strasbūrā ir viena liela ballīte, par to liecina cilvēku pilnās ielas un lielais bāru un dažādu klubu skaits pilsētā. Un uz ballītēm ir jāiet, savādāk tu laid garām lielisku iespēju iepazīt jaunus cilvēkus.
Iepriekšējās dienas turpinu kārtot savas lietas. Esmu atcēris kontu bankā Societe General, kura mani pašlaik ir pārsteigusi ar savu augsto neprofesionalitāti. Lai atvērtu kontu man bija jāsarunā īpaša tikšanās ar kādu klientu apkalpošanas speciālistu vārdā Sederiks. Protams, tā arī izdarīju. Es kā standarta pilsonis, kuram rūp savs finansiālais stāvoklis ierados 15 minūtes agrāk. Pirms ierašanās nedomāju, ka man nāksies gaidīt vismaz 30 minūtes pēc trijiem, kamēr Sederiks ieradīsies. Strasbūrā ir ļoti daudz apmaiņas studentu un tā kā viņi visi dzīvo kopmītnēs, no kurām netālu ir Societe General filejāle, pieņēmu, ka Sederiks angļu valodu pārvalda labi un ir pieradis strādāt ar ārvalstniekiem, tomēr es kļūdījos. Katru reizi, kad es viņam kaut ko mēģināju jautāt, viņa sķobijās, mēģinot saprast ko es saku. Tā kā nedaudz zinu bankas terminus angļu valodā izmantoju tos, taču viņam ir tiem nevedās tik labi. Beigās mēs tikām galā un, nu, man ir konts Francijā. Smieklīgi ir tas, ka šī banka solīja 50 € dāvanu par to, ka atver kontu tur, taču neteica, ka būs jāmaksā 18 € par kaut kādiem izdevumiem, piemēram, kartes apdrošināšanu.
Vakar skolā notika arī lielā reģistrēšanās. Sistēma sekojoša - ierodoties Strasbūrā tev iedod grāmatu zilā krāsā, kur ir rakstīti visu kursu grafiki līdz semestra beigām, kad kurā nedēļā ir kādi kursi (Šeit nav tik vienkārši kā Latvijā, kad katrs kurss notiek tikai vienu reizi nedēļā un tas vienmēr ir vienā un tajā pašā vietā, vienā laikā. Lai gan esmu izvēlējies konkrētu skaitu kursu, katra nedēļa man būs savādāka). Tad tev no šīs zilās grāmatas ir jāizvēlās tie kursi, kurus tu vēlies. Tad vienā dienā un vienā konkrētā laikā visi apmaiņas studenti dodas uz datoru auditorijām, apsēžas pie datoriem un pēc starta signāla ieiet iekšējā skolas datorsistēmā. Tur ir visi kursi un tev nenormāli lielā ātrumā ir jāmēģina paķert tos kursus, kurus tu pirms tam esi izvēlējies. Šo darbību vienlaicīgi dara aptuveni 100 - 200 studentu. Kursu vietu skaits ir ierobežots. Tas nozīmē , ka pastāv liela varbūtība, ka tu savu kursu nemaz nedabūsi. Tās ir tādas kā sacensības - kurš kursus paķers visātrāk. Es biju izvēlējies 10 kursus, no kuriem dabūju tikai 6. Bija viens īru čalis, kurš dabūja visus 10, kurus viņš vēlējās. Bija viens japāņu puisis, kurš aizmirsa, pēc kursu iezīmēšanas , savu izvēli apstiprināt tāpēc dabūja 0. Tizlākā sajūta ir tā, ka tu iezīmē vienu kursu un tu izlec uzraksts "ne pas place" - nav vietas. Pēc tam visi tie, kuri kursus nedabūja varēja doties pie vienas sieveles, lai pastāstītu savu bēdu un viņa šīs problēmas mēģinās risināt.
Vakar vakarā atkal devos uz ballīti. Dislokācijas vieta - Jimmy's Bar. Diezgan stilīgs klubs/bārs netālu no milzīgās katedrāles. Pie ieejas satiku jau pazīstamos krievus - Dimitriju un Vovu, ar kuriem runāju tikai krieviski un iepazinos ar bariņu citiem cilvēkiem, kuri visi ir no citām fakultātēm. Jauts vakars. Parasti uz ballītēm viens neeju, bet bija tāda sajūta, ka gribas iepazīties ar jauniem cilvēkiem, tāpēc tā izdarīju. Foršākais bija tas, ka sapazinos ar cilvēkiem no manām kojām un tagad jau iet runas par itāļu vakara taisīšanu šeit, jo mūsu kojās dzīvo meitene, kura ir nopirkusi neiedomājami lielu daudzumu (20 kg) makaronu un tagad baros visas kojas.
No rīta mēģināju pamosties 11tos, taču tas man izdevās tikai atuveni pēc 4 atliktiem modinātājiem un pēc pamatīgas piespiešanās ap 12tiem. Diezgan mierīgi iztuntulējos, nomazgājos, gandrīz appludināju vannas istabu un devos uz saviem pirmajiem franču valodas kursiem. Kā jau nopratu, pasniedzēja runā tikai franču valodā. Šoreiz bez izņēmumiem. Viņa 2 stundu laikā pateica 4 angļu vārdus. Visu pārējo laiku runājā franciski. Mums bija jāsadalās pa pāriem un jāiepazīstas ar blakussēdētāju. Es sēdēju kopā ar vienu čali no Kolumbijas un mēs runājām par to, kā viņam patīk ballītes un futbols. Mums sadeva ļoti daudz mājas darbu un seminārs bija beidzies. 2 stundas nosēdēju datoru telpā un gaidīju Eimiju, jo bijām norunājuši pēc tam kaut ko kopā darīt, taču pēc 2 stundām viņa man pateica, ka viņai ir tikšanās ar vienu turcieti un labāk vajadzētu satikties rīt. Tā, nu, es domāju iet prom, taču paceļam satiku Orši (ungrāru meiteni, kuru saucu pa Forši) un mēs izdomājām, ka varētu aiziet kopā paēst pusdienas. Mums pievienojās arī Takeši. Tā, nu, mēs devāmies uz ļoti iecienītu franču studentu restorānu "Gallia". Tur pa lēto var labi paēst un satikt ārkārtīgi daudz studentu. Kamēr ēdām iepazinos ar melnādāino amerikānieti Aurora. Ja pamēģina viņas vārdu pateikt angliski izklausās it kā tu teiktu RRa. Pēc pusdienām es, Orši, Takešī, Aurora, Kristine (no Čehijas) un Nataša (no Kipras) devāmies uz Place de Esplanade parku, kur solījās būt koncerts zem klajām debesīm (Open-Air). Mēs pārstāvējam visas rases. Devāmies uz parku. Parks neizskatījās tā it kā būtu viens no tiem drošākajiem. Gājām iekšā. Pašā parka galā redzējām cilvēkus, kuru bija sasēdušies aplī un spēlēja ģitāras. Un to sauc par koncertu? Tā kā tur nevienu nepazinām, gājām tālā. Tur bija bērnu laikums, kurā varēja lieliski izpriecāties. Nolēmām, ka dosimies kaut kur citur, taču ejot garām pūlim ieraudzījām vienu pazīstamu meiteni, tā nu visu tur apsēdāmies un sapratām, ka tur ir ļoti daudz pazīstamu seju. Izrādās, ka šodien ir dzimšanas diena kādam slavenam franču ģitāras spēlētājam un šie cilvēki, kuri iepazinās internetā, izdomāja, ka šo dienu vajag atzīmēt. Tā, nu, nakts vidū sēdējām parkā, ēdām franču paiku un iepazināmies ar dažādiem cilvēkiem. Izmantoju savas franču valodas zināšanas. Jauks vakars franču stilā.
Arī rīt ir ballīte un parīt ar, taču lai tās visas apmeklētu, tev ir nepieciešams biezs maks un interese citos cilvēkos. Interese man ir neizsmeļama, taču par maku gan varētu strīdēties.
Iepriekšējās dienas turpinu kārtot savas lietas. Esmu atcēris kontu bankā Societe General, kura mani pašlaik ir pārsteigusi ar savu augsto neprofesionalitāti. Lai atvērtu kontu man bija jāsarunā īpaša tikšanās ar kādu klientu apkalpošanas speciālistu vārdā Sederiks. Protams, tā arī izdarīju. Es kā standarta pilsonis, kuram rūp savs finansiālais stāvoklis ierados 15 minūtes agrāk. Pirms ierašanās nedomāju, ka man nāksies gaidīt vismaz 30 minūtes pēc trijiem, kamēr Sederiks ieradīsies. Strasbūrā ir ļoti daudz apmaiņas studentu un tā kā viņi visi dzīvo kopmītnēs, no kurām netālu ir Societe General filejāle, pieņēmu, ka Sederiks angļu valodu pārvalda labi un ir pieradis strādāt ar ārvalstniekiem, tomēr es kļūdījos. Katru reizi, kad es viņam kaut ko mēģināju jautāt, viņa sķobijās, mēģinot saprast ko es saku. Tā kā nedaudz zinu bankas terminus angļu valodā izmantoju tos, taču viņam ir tiem nevedās tik labi. Beigās mēs tikām galā un, nu, man ir konts Francijā. Smieklīgi ir tas, ka šī banka solīja 50 € dāvanu par to, ka atver kontu tur, taču neteica, ka būs jāmaksā 18 € par kaut kādiem izdevumiem, piemēram, kartes apdrošināšanu.
Vakar skolā notika arī lielā reģistrēšanās. Sistēma sekojoša - ierodoties Strasbūrā tev iedod grāmatu zilā krāsā, kur ir rakstīti visu kursu grafiki līdz semestra beigām, kad kurā nedēļā ir kādi kursi (Šeit nav tik vienkārši kā Latvijā, kad katrs kurss notiek tikai vienu reizi nedēļā un tas vienmēr ir vienā un tajā pašā vietā, vienā laikā. Lai gan esmu izvēlējies konkrētu skaitu kursu, katra nedēļa man būs savādāka). Tad tev no šīs zilās grāmatas ir jāizvēlās tie kursi, kurus tu vēlies. Tad vienā dienā un vienā konkrētā laikā visi apmaiņas studenti dodas uz datoru auditorijām, apsēžas pie datoriem un pēc starta signāla ieiet iekšējā skolas datorsistēmā. Tur ir visi kursi un tev nenormāli lielā ātrumā ir jāmēģina paķert tos kursus, kurus tu pirms tam esi izvēlējies. Šo darbību vienlaicīgi dara aptuveni 100 - 200 studentu. Kursu vietu skaits ir ierobežots. Tas nozīmē , ka pastāv liela varbūtība, ka tu savu kursu nemaz nedabūsi. Tās ir tādas kā sacensības - kurš kursus paķers visātrāk. Es biju izvēlējies 10 kursus, no kuriem dabūju tikai 6. Bija viens īru čalis, kurš dabūja visus 10, kurus viņš vēlējās. Bija viens japāņu puisis, kurš aizmirsa, pēc kursu iezīmēšanas , savu izvēli apstiprināt tāpēc dabūja 0. Tizlākā sajūta ir tā, ka tu iezīmē vienu kursu un tu izlec uzraksts "ne pas place" - nav vietas. Pēc tam visi tie, kuri kursus nedabūja varēja doties pie vienas sieveles, lai pastāstītu savu bēdu un viņa šīs problēmas mēģinās risināt.
Vakar vakarā atkal devos uz ballīti. Dislokācijas vieta - Jimmy's Bar. Diezgan stilīgs klubs/bārs netālu no milzīgās katedrāles. Pie ieejas satiku jau pazīstamos krievus - Dimitriju un Vovu, ar kuriem runāju tikai krieviski un iepazinos ar bariņu citiem cilvēkiem, kuri visi ir no citām fakultātēm. Jauts vakars. Parasti uz ballītēm viens neeju, bet bija tāda sajūta, ka gribas iepazīties ar jauniem cilvēkiem, tāpēc tā izdarīju. Foršākais bija tas, ka sapazinos ar cilvēkiem no manām kojām un tagad jau iet runas par itāļu vakara taisīšanu šeit, jo mūsu kojās dzīvo meitene, kura ir nopirkusi neiedomājami lielu daudzumu (20 kg) makaronu un tagad baros visas kojas.
No rīta mēģināju pamosties 11tos, taču tas man izdevās tikai atuveni pēc 4 atliktiem modinātājiem un pēc pamatīgas piespiešanās ap 12tiem. Diezgan mierīgi iztuntulējos, nomazgājos, gandrīz appludināju vannas istabu un devos uz saviem pirmajiem franču valodas kursiem. Kā jau nopratu, pasniedzēja runā tikai franču valodā. Šoreiz bez izņēmumiem. Viņa 2 stundu laikā pateica 4 angļu vārdus. Visu pārējo laiku runājā franciski. Mums bija jāsadalās pa pāriem un jāiepazīstas ar blakussēdētāju. Es sēdēju kopā ar vienu čali no Kolumbijas un mēs runājām par to, kā viņam patīk ballītes un futbols. Mums sadeva ļoti daudz mājas darbu un seminārs bija beidzies. 2 stundas nosēdēju datoru telpā un gaidīju Eimiju, jo bijām norunājuši pēc tam kaut ko kopā darīt, taču pēc 2 stundām viņa man pateica, ka viņai ir tikšanās ar vienu turcieti un labāk vajadzētu satikties rīt. Tā, nu, es domāju iet prom, taču paceļam satiku Orši (ungrāru meiteni, kuru saucu pa Forši) un mēs izdomājām, ka varētu aiziet kopā paēst pusdienas. Mums pievienojās arī Takeši. Tā, nu, mēs devāmies uz ļoti iecienītu franču studentu restorānu "Gallia". Tur pa lēto var labi paēst un satikt ārkārtīgi daudz studentu. Kamēr ēdām iepazinos ar melnādāino amerikānieti Aurora. Ja pamēģina viņas vārdu pateikt angliski izklausās it kā tu teiktu RRa. Pēc pusdienām es, Orši, Takešī, Aurora, Kristine (no Čehijas) un Nataša (no Kipras) devāmies uz Place de Esplanade parku, kur solījās būt koncerts zem klajām debesīm (Open-Air). Mēs pārstāvējam visas rases. Devāmies uz parku. Parks neizskatījās tā it kā būtu viens no tiem drošākajiem. Gājām iekšā. Pašā parka galā redzējām cilvēkus, kuru bija sasēdušies aplī un spēlēja ģitāras. Un to sauc par koncertu? Tā kā tur nevienu nepazinām, gājām tālā. Tur bija bērnu laikums, kurā varēja lieliski izpriecāties. Nolēmām, ka dosimies kaut kur citur, taču ejot garām pūlim ieraudzījām vienu pazīstamu meiteni, tā nu visu tur apsēdāmies un sapratām, ka tur ir ļoti daudz pazīstamu seju. Izrādās, ka šodien ir dzimšanas diena kādam slavenam franču ģitāras spēlētājam un šie cilvēki, kuri iepazinās internetā, izdomāja, ka šo dienu vajag atzīmēt. Tā, nu, nakts vidū sēdējām parkā, ēdām franču paiku un iepazināmies ar dažādiem cilvēkiem. Izmantoju savas franču valodas zināšanas. Jauks vakars franču stilā.
Arī rīt ir ballīte un parīt ar, taču lai tās visas apmeklētu, tev ir nepieciešams biezs maks un interese citos cilvēkos. Interese man ir neizsmeļama, taču par maku gan varētu strīdēties.