VI rakstu rullis

Šajā nedēļā uzsākās studijas. Vasaras sākumā biju sagatavojies 2. atgriezeniskā kulturšoka vilnim un daļēji tas arī notika. Esmu atgriezies LU Ekonomikas un vadības fakultātē. Visur šaudās blondas, nedaudz pastulbas meitenes, ar solārija iedegumu, kurš saglabājies no vakardienas un, protams, tāda paša paskata džeki.
Viena no raksturīgākajām atgriezeniskā kulturšoka sajūtām ir, kad tev šķiet, ka esi audzis, bet apkārtne ir palikusi tāda pati. Manā uzvedībā tas atspoguļojas ļoti spilgti. Esmu atgriezies tajās pašās lekcijās, pasniegšanas stilā un studentu neinteresē, kuru atceros vēl pimrs gada. Savā jaunības maksimālismā 1. kursā, mēģināju kaut ko mainīt. Plēsos, cik vien spēka. Pašlaik pamazām sāku saprast, ka jārīkojas ar citām metodēm, neuzkrītoši. Zinu, ka šo zudušo paaudzes daļu vairs man neizmainīt, taču manos spēkos ir mainīt nākamos.
Arvien vairāk apzinos, cik ļoti man ir nepieciešama vides maiņa, jauns dzīvoklis, sava istaba, jauni draugi. Pašlaik kopā ar māsu dzīvojam pie vecmāmiņas Rīgā, kas pēc gada Francijas bohēmiskajā dzīvesveida ir vienkārši nožēlojami. Liekas, ka man ir jāpaspēj tik daudz, ka dažreiz vienkārši nolaižas rokas. Mani cibas ieraksti ir mans lielākais motivētājs.