žēl, ka dakša koncertā kājās bija jāstāv. jo tajos mirklīšos, kuros tu domā -ai, cik man neērti, un spiež kāju un durās sānos, un nevaru nostāvēt, palaid garām imanta dziedājumus, nepiefiksē kādu emōciju un viss! dziesma kļūst neuztverama.
un izmirkšana līdz pēdējai vīlītei. tas ir tas, kas izglābs pasauli! :)

šlāfen.