būtībā pieci rītā ir tas laiks, kad jūs tur tēvzemē jau ejat uz darbiem un rosaties. mana istaba ir pilnīgs haoss, lietas mēģina kārtoties koferī, bet es padodos un eju gulēt.
rīt vēl diena manā mīļākajā pilsētā, nebaidos šī skaļā vārda, un tad jau uzsāku ceļu ar teju nedēļīgu pieturvietu kopenhāgenā, uz tēvzemi.
man sirdī nemiers un mieriņš reizē un kopā. mieriņš par to, ka man uz plauktiņa stāv aviobiļete decembra sākumam. nemiers - ko tālāk?
un vispār, jā, nemaz prom braukt tā kā īsti negribas.