bet bušmanis ir komēdija, nu.
es tev te iekopēšu paladziņu no daiņa sacītā, palasi un pasmejies.
"Laikam jau Instrumenti iesildīja paši sevi, ar savām bērnišķīgajām un pašmērķīgajām ambīcijām, kas vislabāk iederētos Skaņu meža bērnu rīta sadaļā. Viena laba dziesma bija viņu priekšnesuma beigās, kas daudz kur jau izskanējusi dažādos pasākumos, tāpēc vairs nu nekāds jaunums. Pat nācās aizdomāties vai nosaukums nav apzināti izvēlēts pat ar zilbju skaitu angļu mēlē, lai būtu radniecīgs - Instruments (Residents). Citādi jāsaka, ka Šipkēvica sānu projektam nav nākotnes, jo viņu priekšnesuma laikā nācās aizdomāties par narcisismu un tukšumu mūzikas idejās. Ne ir iekšā, ne arī ārā nāk. Bet kāpēc tad tas mums, klausītājiem, ir jāklausās???

Lai arī kā es būtu cerējis, taču Vīru kvartets "Whale Watching Tour" uz mani neatstāja iespaidu, kādu būtu cerējis gaidīt, jo trūka priekšnesumam dramaturģijas un pamatojuma (kāpēc, kādēļ), toties bija dažādas dziesmas vai muzikāli iestarpinājumi, kas viens otru nepapildināja un arī neattīstīja, bet gan tikai garlaikoja. Pat daudzsološā komponista Nico Muhly īsdarbi klavierēm, kas izrauti no albumiem, bija nekādi un bez melodiskās līnijas, kuru gribējās saredzēt. Arī viņa interesantais albums Nico Muhly - Mothertongue, kas arī pārdevās par 10Ls, sastāvošs no 10 daļām, katrs atsevišķs izsaka maz, jo tikai plūdumā no viens līdz desmit satur formu, kas pārliecina, tāpēc nesaprotama bija koncerta haotiskā uzbūve no skaņdarbiem, kas neuzrunā. Kantrī dziedātāja Ben Frost balss bija vienāda un izteiksmē nemainīga, kas liecināja, ka mākslinieks ir sasniedzis sava veida attīstības pakāpi, kad viņš labi jūtas uz skatuves, taču, kā pierādīja koncerts, vēl ir daudz jāstrādā ar balsi, melodijām (lai neatkārtotos intonācijas) un formu, lai dziesmas arī atstātu iespaidu mūzikas izteiksmes līdzekļiem, jo viņa dziesmas beidzas ar neko, tās nav izstrādātas. Skanējumam pietrūka balansa starp klavierēm un ģitāru, kas bija vienīgās, uz kurām tika spēlēta melodija, kas bija vai nu par skaļu vai klusu, bet reti kas bija tā, lai rūmētos skaņu aranžējuma pareizajā vietā, bet daudz kur pārveidotās klavieres vai doma, lai tās tādas izklausītos (prepared piano) un skanējumus kopumā nebija līdzsvarā balsij vai instrumentiem, kas tembrāli to gāza akustiskā bedrē - par daudz basu vai par maz, par daudz augsto vidu vai, kā saka, ja par daudz ar kaut ko aizraujas, kad efekts kļūst par defektu, visas pūles kļūst par bumerangu un nogāž klausītāju no krēsla, lai viņš pamestu zāli un dotos prom. Tā kā daži skaņdarbi bija pagarāki, bet to ekspozīcija izpalika, bija laiks apdomāt un izanalizēt gan kvarteta skaņu spektru, domāšanas novitātes un to, ko tad viņi tādu atrādīja Ventspils un viesu publikai jaunajā Ventspils teātra namā „Jūras vārti”. Te nu jāsaka, ka, lai arī mēs, latvieši, to apmeklējām kā eksotisku augli, kas vienu reizi ir pieļaujams arī kā kļūda, pārpratums, tad nezinu, kas būtu tas, uz ko uzķertos citu valsts klausītāji bez minoritātēm. Mūzikas vēstījums izčibēja gaisā kopā ar Īslandes vulkāna gaisa pelniem un, koncertam beidzoties, galvā un atmiņā vairs nebija nekā. Vai bija vērts braukt no Rīgas, lai atgrieztos Rīgā ap pusnakti, kad sabiedriskais transports jau guļ, lai dzirdētu Whale Watching Tour, atbilde viena - nebija vērts, jo gan bālu mūziķu, vāja muzikālā domu grauda skatījums nedod gandarījumu, ka esi bijis mākslas darba vērojuma ceļos, kas izplaika. Ja pie pasākuma pieskaitām Instrumentus, tad abi koncerti, lai ar lielisku Jāņa vokālu, ir norakstāmi, Raiņa vārdiem izsakoties, "tukšpadsmit" pulksteņa sitienā - garām!"

Viņi ripuļus arī tur pārdeva?