esmu te atpakaļ un kaut arī ir traki bail par tām skolas lietām atkal, tomēr ir laba, laba sajūta te būt.
lidojumi, lidostas un nīkšanas un 30 kg stiepšanas gan ir bezbožno nogurdinošas, toties vakarā vēl paguvu noskriet pa laugaveguru, pasmieties i latviski, i angļu mēlē.
esmu puslīdz iekārtojusies tai savā jaunajā miteklī, par apkārtējiem ļaudīm ziņošu vēlāk. skapis man šķiet te man ir pilnāks kā palicis mājās, apaugusi ar mantām.