Es tur biju desmitos un labi, ka agnese bija jau pusdesmitos, tā nu pēc divu stundu sēdēšanas rindā saņēmu astoto aprocīti, jipī! spēlējām tur kārtis un pienāca viens puisis klāt, izrādās viņš strādā rotaļlietu veikalā un brīvajā laikā mācās kāršu trikus. ouou, tas tik bija, nodemonstrēja visādus brīnumus tā, ka mute paliek vaļā. jā, un, kad iznācām laimīgām rausīšsejām ārā no biļešu dalīšanas ofisa, bija vienkārši hjūdž rinda! nabaga viņi citi, domāju, ka kāda puse biļeti nedabūs.
