bērnībā mana visu grāmatu grāmata bija doktors aikāsāp. zināju katru vārdu no galvas, un, kad lasīju, tad tikai tēloju, ka lasu, jo visu jau no galvas aizmiegtām acīm varēju nodeklamēt.
tad nu atmiņas par šo grāmatu uzvirmoja pirms divām dienām, kad mazais trusis bija satraumējis abas kājas būrī, kurā pats dzīvo. man liekas, ka tas ir stulbākais trušu būris pasaulē. truša abas kājas bija iesprūdušas caurumos un rezultātā tās bija salauztas. nežēlīgi un galīgi skumji. un tamdēļ, ka nebija doktors aikāsāp, trusim tagad, lai vieglas smiltis!
bet, jā. es gribu to grāmatu. ļoti gribu tagad.