dotajai bildei mainās tikai personāži, fons paliek nemainīgs.
lūk, atsūtīja man pārsteiguma video un mazajam home sick, kas spraucas ārā, nē, nepavisam nav tā, ka man te nepatīk un viss ir apnicis un raudu stūrī, gribas mājās, gribas izaugt lielākam, jo gribas jau satikt visos tos viņus jaukumiņus.

islandieši ļoti tic superstition lietām, tam, ka kalnos ir dzīvība un ir elfi un rūķi. nu un tik ļoti tic, ka, piemēram, būvējot ceļu, var pat neskatīties uz racionalitāti, izmaksām vai citiem faktoriem, bet, ja ceļa izbūvei paredzēts iet cauri kādai svētvietai, ceļu noteikti apbūvēs riņķī, nevis sitīs klintī caurumu, vai sašķels kādu akmeni, ja būs zināms, ka tai vietā dzīvo rūķi. ja rīkosies pretēji, viņi uzskata, ka tad tur neliames vien būs - avārijas un negadījumi.

un es ļoti gaidu sestdienu, kad došos uz Sólheimajökull ledāju dienvidos, kur jau biju pirms laiciņa, bet šoreiz, lai dotos glacier walka. jā, tāds tūristu prieciņš jau un pasākums ir, par ko samaksāju miljonu, bet vienalga, vienalga, ar asmeņkurpēm un virvēm un ledus cirvīšiem kāpsim ledājā!
reportāža gan jau sekos pēc sestdienas.


un vēl es ļoti priecājos, ka šī ir pēdējā universitātes nedēļa un sākas sesija nākamnedēļ. nu nav jau nekas apburošs sesijas būšana, plus šī jau būs devītā sesija, bet man tiešām jau bija apnicis iet uz universitāti. jā, bet vēl darāmā daudz, daudz, bet nav jau laika darīt, jābraukā riņķī!

gāju šodien uz skolu astoņos un viss bija tik tumšs, tik tumšs. bet šie vēl esot tikai pumpuriņi, īstā tumsa decembrī.
pēc pirmās lekcijas izeju ārā no universitātes un! - viss tik gaišs, tik gaišs.
jo - S N I E G S !

un šitas noteikti patiks silpurenei
tātad, ja? viņi te mierīgi sēž lekcijās, un, ja nav klēpī āboldators, tad, visticamāk būs adīklis un dzijas kamoli. un manā acu priekšā top džemperi un zeķes, un dūraiņi.

mazliet piepildījās mans sapnis šodien, par ko es riktīgi smējos, - gribēju piektdienas naktī nobraukt ar mašīnu pa laugavegur. labi, vēl jau nav nakts, bija tikai pusdivpadsmit, jautrā balllīte jau ir ap trijiem naktī.
mēs braucām mašīnā un klausījāmies niku keivu un pilsēta ir ļoti izgreznota ziemassvētkiem, visur lampiņas un gaismiņas.
islandieši paliekot traki decembrī, kad te valda tā tumsa, viņi apgreznojot visu, visu, ko tik var, lai kliedētu depresīvo, nospiedošo tumsu riņķī.
un tad vēl šodien tas sniegs sasnidzis.

kári: "if you see people in very ugly jackets you can be sure they are from poland"