riebjas, kad, novelkot no blogiem mūziciņu un mēģinot atrarot, man prasa paroles. jo es taču ellē ratā neatceros, kur ko atradu un sen jau blogi ir aizvērti ciet. varu visas savas savilktās rar mapes dzēst ārā.

šodien gan diennaktī par maz stundu, nē, bet pilnīgi aplams laika menedžments.
ir nakts, bet vēl jāatkārto rītdienas kontroldarbam, vēl jāsakrāmē soma nedēļas nogales būšanai akuryeri, jāsazīmē plakāti stopēšanai uz turieni un aij aij, no rīta jāceļās septiņos un jābūt svaigam kā gurķītim.
bet šodien bija jauka ar kartupeļu pankūkām un daudz kumelīšu tēju.

vakardien vakarā atnāku mājās, tur uz tualetes durvīm zīmīte: Please do not use toilet otherwise all your floor in bedroom will be with water. Use the bathroom downstairs. And could you please come and speak to me upstairs?
Neko, apsēdos, paēdu vakariņas, domāju, vēlāk uziešu pie saimnieces parunāt, kas pa desām. Pēc kada mirklīša pie durvīm klauvēja, tur saimnieces vīrs/piegulētājs/bērnu tēvs/mīļākais, nav ne jausmas. Izrādās, baigie mēsli, tualetes podā, tur, kur ūdens krātuve, beigta truba un tikai apmēramp use ūdens ieplūst podā, otra puse iztek zemē. Un ūdens kaste iebūvējamā, kas vēl mazliet visu sarežģī. Tagad tur plēš visai manai mājiņai sienas ap tualeti nost, jo tur dēļi un materiāli sapuvuši no tā, ka ūdens plūst uz zemes. Tā nu vakardien man nācās pārvākties no mazās mājiņas uz lielo, jo arī manā istabā ir jāplēš sienas nost un jāžāvē tie slapjie un sapuvušie dēļi. Bet toties pēc tam man būs viss svaigs kā pēc remonta, svaigi krāsotas sienas un drīdas droši vien arī.  Kādas divas nedēļas tagad būs jādzīvo lielajā mājā, it kā forši, jo te pat virtuve, jo, kad dzīvoju mazajā mājiņā, tad uz virtuvi man bija jāstaigā pāri sētai.