tātad, ja? labais.
par laika apstākļiem, te tiešām ir tā, ka, ja nav būts, tad to nevar saprast. ja nu ir kaut kas uz ko pilnīgi nevar te paļauties, tad tie ir tie laika apstākļi, iedomājies, no rīta var būt vētra un tāds lietus, ka tu esi slapjš 30 sekundēs, pilnīgi izmircis, tad pa dienu, nākot mājās saule spīd mugurā un sejā tā, ka jātaisa jaka vaļā, jo karsti. un tagad atkal līst lietus kā no spaiņiem. te nu ir tiešām visneuzticamākie laika apstākļi.
mans dīvainais kaimiņš šodien, šķiet, ir aizvācies. saimniecei pateicis, ka dodas atpakaļ uz zviedriju, kas ir tik smieklīgi, jo šī pilsēta ir tik maza, ka ir neiespējami neuzskriet ( kā te latvijā ar dubulto noliegumu, nav tak tāda) virsū. kaut kāds mīkstais, nevar pateikt, ka grib citur iet dzīvot. jā, tad nu tagad ir tā, ka visa mazā mājiņa man vienai pašai, nu labi, vienkārši dušas telpa nav jādala ne ar vienu.
vienu dienu visu dienu nosēdēju tai hljomalind cafe, nu tiešām, visu dienu, no vieniem līdz deviņiem, tur mainījās cilvēki, mainījās mūzika, mainījās apkalpojošais personāls, tikai es nemainījos, sēdēju tur kā veca mēbele un bija labi, labi. re, kā tur ir.



nu un tagad ir tas mūzikas festivāls, bet nu šos divus vakarus ir tik ļoti neballīšu garastāvoklis, aizeju, apsēžos kādā beņķī un viss, tā paiet mans vakars. būtībā vakardien dzirdētais Ólafur Arnalds tieši tāds arī ir, ar to ērto beņķi un kādu tēju rokās, āboldatora izdotie skanējumi ļoti piederīgi un viss skaisti.

un te ārtistiem ir tādas pašas aproces, kā visiem citiem, nu nekādas privalēģijas, vismaz acīm redzamas, viņiem nav, tieši tādi paši cilvēki vulgaris, kā tie parastie, kas uz skatuves nekāpj.
vakardien koncertā domāju, kāds diez ir islandiešu hip hops/reps. vot piedomāju ar un dzirdēju. būtībā ļoti dīvaini, jo valoda jau skanīga un skaista, bet, kad nesaprot itin ne pušplēsta vārdiņa, ko viņi tur runā, nu tad dīvaini. bet Fallegir menn bija kaut kas ļoti dīvains, tas reps, bet ar dzīvo pavadījumu, nevis datorā skanošu bītu, kā ierasts. un sastāvs vispār, par rubuli, pie taustiņiem opis, tā arī nesapratu, vai tas bija kaut kāds jauns cilvēks ar ļoti opisku stilu, vai vecs onkulis, kurš mēģina saglabāties jauns. ģitārists sudraba fliteru vestītē, solists vienkārsi ārprātīgi lecīgs tipiņš, lēkāja vienā gabalā. jā, man bija līdzi tikai telefons, kurā ir kamera tāda, kāda tā ir, bet ieskatam, viņi izskatījās šādi:





šodien dažas dziesmas mugisonam dzirdēju, likās briesmīgi diez gan. bet, kas jāpiemetina, visās vietās, kurās biju un kurās spēlēja live bandi, skaņa ir ļoti laba tik, cik saprotu es. nu tā, ka ne ar kādām depo skaņām nevar salīdzināt.
jā, galvenais jau laikam, lai katru vakaru ir vismaz viens kaut kas, kas liekas tīkams. šodien tie bija dāņi - The State, The Market & The DJ.

līdz beigām nepaliku, gan jau ko labu palaidu garām, bet laimīgais gadījums ir tas, ka dabūju busa kartiņu ar studentu atlaidi, kas ir gandrīz uz pusi lētāk kā nestudenta un paspēju šovakar uz pēdējo autobusu, kurš pienāca tieši tad, kad es piegāju pie pieturas.