viss labais aizsākās ar sesku un zaķumuižu, - kaut kāda idealizēta pasaule pēkšņi stāv tavā priekšā, i mūzika, i danči, i skrējiens, i silti laukā un nenāk miegs.
un tad šodien es teikšu, nudien kā vecos labos jaunības dienu laikos, - viens regej/ska ritmu dancis un šķiet, ka visas maliņas izkustinātas. La Casa Bancale burvīgi dīvaiņi visi tie muzikanti.

jā, un ko tu teiktu par divām smejošām jaunkundzēm, kuras iegriežas vārtrūmē un pēc 3 minūtēm iznāk no tās ar riteni pie rokas un printeri padusē?
stāsts pavisam vienkāršs, gājām ar skrejuma pēc mana riteņa, pieslēgta feista kāpņtelpā, un pa ceļam, uz miskastēm, stāvēja pēc skata svaigs, nenobružāts hp printeris, paķēru printeri un iegrūdu skrejumai klēpī, jācer, ka ies!