cirslisms simtākajā pakāpē.
uzstutēju savu ļaptop uz tā paša galda, kur stāv mājas stacionārais kompis. kaut ko te palasu internetā, paskatos. viss forši līdz brīdim, kad vajadzēja kaut ko rakstīt. protama lieta, ka es izvelku stacionārā datora klaviatūru no tā izvelkamā plauktiņa un tik drukāju un drukāju.
un tad akvai! - nekas nav palicis. jo ne jau uz laptopa klaviatūras klabināju.
un, galvenais, ka tā ne vienu reizi vien!
un es šodien klausos tik skaļi mūziku, it kā būtu diskotēkā un priecīgu mūziku.
un šitāds prieks izglābs pasauli, ka es saku! īsts bērna prieks manī un nekas, ka jau trīs reizes esmu šķūrējusi sētu.

un vēl es saku, ka es dzīvojos kā niere taukos, silta jauka istabiņa, daudz, daudz garda ņammīte.
un skrejuma te teiktu, ka pēc šādas ēšanas nekas cits, kā resnā minna no manis nav gaidāma.
bet korpolenti cilvēki jau ir omulīgi. tamdēļ jāizdara kārtējā izvēle starp biezpiena sacepumu vai piena ķīseli.