jo_soj_maria apsolīja rakstīt nu tādu aprakstu par satelītiem el vē studentu klubā, ka nu tikai.
un par spīti tam, ka manai studentu apliecībai beidzies termiņš, par spīti visnotaļ neproduktīvi pavadītām daudzām stundām darbā un ilgas gaidīšanas studentos, satelīti bija uz urrā. un pēdējo izskaņu ballīte ar dziesmām par publiskām vietām un to, ka nekad, nekad, tie bija mirkļi, kad sajukt matos un dančos. un sabiedrības krējums. primitīvu konstrukciju pacilājošs grūvs.
ai, ai, ai, man patīk visi jo_soj_maria ticami neticamie stāstiņi par teletūbijiem un idiotiem, par būšanām un nebūšanām. stāstu vācelīte.
vienvārdsakot, priecīgi priecīgi.
un tagad es gaidīšu rītu, lai jau septiņos sēstos autobusā un brauktu mājiņās, lai varētu to arī nedarīt, jo galvenais iemesls, lai to darītu, ir pazudis no mana redzes loka.

jēēš, laikam sagaidīju.