[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| March 30th, 2009 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 10:32 am [Link] |     Ierēdņiem, kuri izstrādā lauksaimniecības likumdošanu, turpmāk būs jādodas pie zemniekiem un jāgūst pieredze lauku saimniecībās, lai labāk saprastu, ar kādām problēmām lauksaimnieki saskaras. To paredz jaunā Eiropas Komisijas programma, kas tādējādi sola uzlabot kopējo lauksaimniecības politiku un atvieglot administratīvo slogu Eiropas lauksaimniekiem. Lai arī daži šo Eiropas Komisijas rosinājumu uztver ar smaidu, paši lauksaimnieki to vērtē atzinīgi. Vīna ražotnes, dārzeņu audzētavas, govju fermas un augļu dārzi – Eiropas Komisijas ierēdņiem būs pietiekami liela izvēle, kur iegūt praktiskas zināšanas un pieredzi, kā lauksaimnieki strādā un kāda, pildot Eiropas Savienības nosacījumus, ir viņu ikdiena. Lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla, publiskojot jauno iniciatīvu, uzsver – lai gan daudzi Briselē strādājošie ierēdņi paši ir cēlušies no laukiem, tomēr liela daļa institūcijās nokļuvuši tūlīt pēc augstskolas bez praktiskas pieredzes un zināšanām. Fišere-Bēla atzīst, ka negrib piekopt represīvas metodes, bet gluži vienkārši grib dot iespēju saviem kolēģiem no Eiropas Komisijas lauksaimniecības direktorāta, kuri nekad nav bijuši lauku saimniecībās, iespēju to īstenot. "Kā gan es pati varētu strādāt visus šos četrus ar pusi gadus, nezinot, kā īsti lauksaimniecība darbojas." Kā un kad ierēdņu nosūtīšana uz laukiem varētu notikt, Eiropas Komisija vēl lems, un tad tam būšot arī jārod līdzekļi. Komisijas eksperti norāda, ka mācību vizītes, visticamāk, notiks visās dalībvalstīs un līdz ar to arī Latvijā. Eiropas lauksaimnieki līdz šim bieži izteikuši kritiku, ka Kopējā lauksaimniecības politika ir pārāk sarežģīta, apgrūtina ar dokumentu kaudzēm un liek pavadīt vairāk laika pie rakstāmgalda nekā uz lauka. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka Latvijas zemnieki būtu priecīgi uzņemt ierēdņus savās saimniecībās. "Esmu runājis ar vairākiem zemniekiem, un viņi būtu gatavi ne tikai izrādīt fermu, bet arī ļaut ierēdņiem vismaz nedēļu tajā pastrādāt." A. Krauze norāda, ka Eiropas Komisijas piedāvājums ir netradicionāls un, viņaprāt, par to nebūtu jāsmīn, jo institūciju darbiniekiem redzēt to, cik daudz papīru ir jākārto, kādas formalitātes jāpilda un kādas pārbaudes notiek, būtu ļoti vērtīgi. Pēdējos gados birokrātijas slogs ir nedaudz samazinājies un gan pašmāju, gan Briseles ierēdņi lauksaimnieku organizāciju prasībās ir ieklausījušies, saka Armands Krauze. Taču Eiropas Komisija sola vēl vairāk mazināt papīru kalnus un tādējādi arī palīdzēt zemniekiem līdz 2012. gadam samazināt administratīvās izmaksas par divdesmit pieciem procentiem. Ina Strazdiņa Latvijas Avīze 28.03.2009 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Comments | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
pokazuha ;) būs atkal TV šovs - birokrāts līdz ceļiem vircā ar dakšu rokās un smaidu sejā (Reply to this) (Thread) Godīgi saku - es patiesi neatteiktos no iespējas gadā kādus 2 mēnešus pastrādāt kādā zivjaudzētavā par vienkāršu strādnieku. Ij atcerētos profesionālās iemaņas, ij galvu izvēdinātu, un vispār kaut ko taustāmu un vajadzīgu darbu veiktu. A to vislaik - papīri, konsultācijas... da ko es varu konsultēt, ja praktiskos knifus esmu aizmirsis, bet atceros tikai lielās lietas???
zemniekam tie darbi ir ar sezonālu raksturu - uz gadu nevienu nesūtīs, divās nedēļās var apgūt tikai pļaujas vai sējas priekus - un tas nekādu vispusīgu iespaidu nedod cita lieta, ka to ierēdņu daudz un kāds un dzirdēts, ka gudrība summējas - lai gan praksē dumība kāpinās ;)
* un kāds jau nosegs visus sezonālos priekus* (Reply to this) (Parent) Zemniekam - jā, ne zivju mazuļu audzētājam. Darāmā pietiek visu gadu - baseini jātīra, zivis jābaro, ūdens kvalitāte jākontrolē, dīķi jāpļauj, jāmēslo, krūmi jācērt, ekskursanti jāvadā, zivjēdāji putni un lopiņi jātrenkā, brakoņjēri jāsit... ne brīdi nav garlaicīgi!
man ir akvārijs - ja neskaita brakoņjērus (kas parādās tikai uz viesībām mazu bērnu izskatā) tad problēmas zināmas ;) Vismaz augus nebojā. Manējiem klauniem nekā smuka nevar dot, uzreiz metas virsū jaunajām lapiņām, kaut arī nobarojušies resni kā cūkas. Pteroglihti arī nav labāki, bunokefālis visu laiku pavada, ieracies gruntī un es kādu gadu domāju, ka šis ir iznīcis, agamiksi laukā lien tik uz barošanas laiku un tā nu man akvārijā aug tikai prastās valisnērijas un Javas sūna, peld viena balta skalārija un pāris koridoras samiņi. Wot, kad ieber barību, tad gan liekas, ka akvārijs ir uzsprādzis - no visām slēptubvēm lien laikā visādi mošķi. :D Derētu jau tur visu atjaunot, bet sieva grib no sākuma pārcelties uz lielu hatu un tad...
ah kā es cīnījos ar javu - izcīnīju gan beidzot - nah nav javene - bet augu ar vairs nav - ar šausmām domāju, ka sieva izdomās, ka augus vajag atjaunot ;) Es Tevi saprotu ļoti labi - pats no tās vjetnamkas pilnībā neesmu ticis vaļā. Šur-tur mikroskopiskas kolonijas ir saglabājušās. (Reply to this) (Parent) | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}