man tādi sopmaņi pie vienas vietas.. man patīk klusumā, agrā rītā.. kad vējš knapi knapi skar ūdens virsu, gaiss smaržo pēc svaiguma, ūdens silts, kā piens... piesēst. uzmaukt nabaga tārpu. slaidi iemest'to tārpu tad ūdeni, klusi iesēdinot ūdenī in papriecājoties par apļiem, kas veidojas no kontakta.. un tad aizdedzinot cigareti pacietīgi gaidīt.. un nav svarīgi cik ilgi.. sajust to zivs gabalu pie āķa. kā šams koķetē, kā knibinās.. kā uzķeras.. un tad šviks un IR... un viss sākas no sākums.. miers, klusums, daba un es.. viss.. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Daba un es, un manas domas... jā, tieši tā! Es pēc pāris stundu copes jūtos kā pēc nedēļu ilga atvaļinājuma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, Esiņ - laiks tā kā doties pie miera. Tev miegs nenāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nāk.. saldus! :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar labu nakti! :*)

(Reply to this) (Parent)