Sēdēju, vērpdama miglu,

Naktī uz Stabraga klintes;

Jau spole pietinās pilna

Un gaiļu laiks nebija tālu,

Te redzu lidojot gaisā

Jājošas raganas divas;

Uz līkiem ozola bluķiem

Tās laidās pār Daugavu pāri.



Piepeši nometa viņas

Atvarā jājamo bluķi;

Uz otra sēdušās abas,

Tās aizskrēja ātrumā projām.

Gribēju palūkot, zināt,

Kādēļ gan viņas tā dara,

Es laidos atvarā iekšā

Un ievilku bluķi pie sevis.



Bet kā es brīnījos, redzot

Caurajā viducī bluķī

It skaistu jaunekli guļot,

Kurš apreibis, apģībis bija;

Izvilku jaunekli bluķim,

Ienesu kristalu pilī,

Tam sausas apģērbu drēbes

Un ieliku gliemežu gultā. ;)))))))))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak drausmas, cik perversi! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev labāk slapjas drēbes patīk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm.
Miklie T-krekli :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Reimatisms nemoka? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kreklu? nezinu :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tevi! labs ir, līdz rītam! :**)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)