lai arī otrais rīts jau iesākts ar 40 min buspieturā, es saku: FORŠI!
white blood cells un žāvēti banāni nāk talkā, tad ieraugi mašīnas ielas malā, kuras visi garāmbraucošie transporta līdzekļi nošļaksta tā, ka es sāku just līdzi īpašniekiem, tomēr reizē bērnišķīgi priecājoties par viņu sejizteiksmi momentā kad viņi ieraudzīs to skatu:) pie VEF smuki satinies bumbā air baltic reklāmplakāts:) tāds kā zaļš ābolītis:) un kā cilvēki lec, izvairoties no šļakstiem:)))))
un kad vēl tiek pie kārtīgiem gumijniekiem, nometot rudens kurpītes, pie bieziem cimdiem, nometot samta balleskleitu aksesuārus, pie cepures un vilnas mēteļa, tad var pat brist kupenās un par sevi un pasauli brīnīties:)FORŠI!
vienīgais, ka.. gāju pēc špricītes, bet nedabūju.. zin tagad bail, jo: "sveiki, puiši? ko bļaustamies? satrakojāties? tūlīt būs špricīte:))" satrakojos ik pa laikam, domāju būs miers, bet nekā:)