Būs.

es pēdējās dienās izdomāju ko tādu - mēs praktiski neesam atbildīgi par to iemīlēšanos.
PIEMĒRS.
ir divi vienlīdz labi kadri. bet uz vienu tev pēkšņi kā pa galvu iesit - un neko padarīt! bet uz otru neiesit... un tagad, sev vai kādam citam taisnojoties, tu uzskaiti kaut kādas tā cilvēka īpašības, kas it kā ir tās, kuru dēļ tu nekrīti un nekrīti viņam gar kājām.. bet faktiski nekā tāda nav - tās īpašības nav pie vainas tai nemīlēšanai! tas ir kaut kas, kas iesita pa galvu, kāpēc tu mīli, bet nav īsti cita patiešām liela iemesla, kāpēc tu nemīli to otro, kā vien tas, ka trūkst tās maģijas..
un magija mazinās/zūd vienmēr - pec tam tad ir nozīme visam citam un tam, cik liels ir bijis šis sprādziens pirms tam un cik labi ir izmantots tas laiks, kas bijis dots..

kaut kā tā..