maksliniece - jautajums

šodien ir 5diena...
iespēja izlauzties no ikdienas...no darba...no sadzīves un kaut mazdrusciņ būt savā atrautībā no visa.
žēl, ka tas neizdodas ar Viņu... kā nāk kārtējā 5diena - skandāls. tad kāda vairs atraušanās? nekāda.
kkur ir zudusi mūsu saikne. kur? es nezinu. varbūt zaudēta dēļ tā, ka ir tie kārtējie skandāli.
es knapi turos pie tā visa. mani pie Viņa tur mana mīlestība. es mīlu Viņu. kur problēma? Problēma ir tā, ka es nekur nevaru iziet, es nevaru būt patstāvīga un brīžiem darīt to ko vēlos.
Es Viņam neko neliedzu. Ja vēlas, lai dara to ko grib un kas tīk. Mēs tač' katrs esam personība!
Jautājums: kad esmu paklausīga Viņam viss ir ok, bet līdzko vēlos darīt patstāvīgi tā ir skandāls? kāpēc?
Vai tā ir neuzticība? tik kam? Es uzticos, neskatoties uz to, ka brīžiem esmu slimīgi un trakoti greizsirdīga. taču es uzticos. Vai man Viņš neuzticas? Vai ir iedomājies, ka esot bez Viņa es uzreiz Viņu krāpšu? Ne tač! Man tas pat prātā nenāk!
un to nelaimīgo 27. martu 5dienu...
ehz... smagi atcerēties. skandāls, jo par mani parūpējās kāds cits. labi es arī būtu nikna uz vella paraušanu. bet es patstāvīgi netaisu skandālus, kad Viņš kkur dodas. ja arī bez manis.
bet ja godīgi, tai 5dienā es jutos labi, kad par mani kāds cits parūpējās. un man nevajadzēja nekādu fizisku kontaktu. Man pietika tik ar rūpēm...jakas padošanu, somas nolikšanu, dzēriena uzsaukšanu un pats galvenais jautājumi par to ko ES vēlos, kā ES jūtos un ko ES darīšu. Ar jaukām sarunām par visu kko. par smiešanos par visu ko tai brīdī vēlējāmies. Un vnk samīļošana. nekas vairāk... Uzmanība bija vērsta uz mani. diemžēl man neviens neistāstīs, ka to darīja tāpēc, lai mani ievilktu gultā, jo nekā tāda uz to pusi nebija. un nekad nav bijis [par nožēlu?]
Viņš vairs tā nedara. Labi, ir cita veida rūpes,taču man ir apnicis klausīties, ka tas ko izvēlos ES ir sūds vai kkas pretīgs. Bet es Viņa vēlmes nenoraidu un nesaku, ka tās ir sūds.
Varbūt tai dienā es paļāvos kādam citam? nē, drīzāk aizmirsos. Aizmirsos neesot Viņam blakus.

Mums acīmredzot daudzkas ir atšķirīgs... kāpēc turamies kopā? Es pie Viņa - jo mīlu no visas sirds. Un Viņš?

Kāpēc viss nevar būt tā kā bija agrāk: rūpes, sarunas, smiekli, uzmanība un pats galvenais aizmiršanās un "pazušana" no visa apkārtējā.

šodien 5diena un mani atkal gaida lekcija: kā es sliktā aizvainoju Viņu.