Ārkārtīgi patīk kā te Galerijā, kad neviena vairs nav un ir kluss, atbalsojas soļi un ūdens piles strūklakā...

Ak die kā es saguru... Ak die...
Gribas vēl palasīt, bet baidos, ka pēcāk nebūs vairs spēka piecelties, gaismu izslēgt, ja neaizmigšu jau pēc pirmā teikuma....

Šodien reāls slap my ass... Visi besī, viss besī

Viņa liek man dirst virsū pārējiem, kas ir absolūtā pretrunā ar visiem maniem principiem.
es nevaru aizrādīt par nenotīrītiem apavu plauktiem, ja pati zinu, ka 30 min ir pārāk īss laiks, lai to fiziski paspētu. Es nevaru teikt, ka veikals nav kārtīgi iztīrīts, jo 1,5 h laikā nevar paspēt perfekti iztīrīt tos milzu kvadrāt metrus. es laikam drīz pati sākšu iet uz darbu 07.00, lai būtu droša, ka viss ok. Es nevaru teikt, ka cilvēki nestrādā, ja veikalā neviena nav un meitenes uzsit fikso klaču. Viņa grib saliedētu kolektīvu, bet aizliedz sarunāties! kā pie velna tad lai mēs saliedējamies?Viņa liek man solīt, ka izpildīsim plānu! kā? man sviest cilvēkiem no pakaļas tās lupatas??? KĀ???? Viņa man iedod lasīt grāmatu "kā kļūt par lielisku vadītāju" kur skaidri un gaiši rakstīts, ka vajag jau reizēm cilvēkus arī paslavēt nevis tikai nopelt, bet viņa pati to nekad nedara. Tapēc rīta piecminūtēs izmoku smaidu un pasaku visiem, ka viņi ir malači un ka lepojos. Viņa mani nogruzī no paša rīta un tad es tāda īgna tur stāvu un visi prējie gruzās man līdzi... nu wtf???
Es mazliet šo visu apdomāšu un iešu prom, vai arī nē, bet šitā es negribu...

Huuuu... palika labāk...