Ok, tas ir tikai mans viedoklis pēc piecu gadu psiholoģijas studijām. ;)

Un tu acīmredzot neesi cilvēks, kurš bijis bezdibenī un kuram ripas+terapija ir palīdzējusi. Bet tādi cilvēki ir, esmu viņus satikusi, ar viņiem runājusi un pati bijusi līdzīgā situācijā. Protams, ka no šodienas skatpunkta es varu teikt, ka savas dzīves sliktākajā posmā man vienkārši vajadzēja paskaldīt malku, bet tajā pašā laikā es atceros, cik bija grūti, cik neko nevarēja saprast, un labi vien ir, ka tās ripas padzēru, lai atkal tiktu uz pekām. Protams, tas viss līdz ar cītīgu darbu ar sevi un daudzām, dažādām procesa niansēm. Ripas vienas pašas ir tikai ripas.