Zinu un nezinu... Saprotu jau ka sajūtas ir mūsu viss bet reizēm tomēr gribas lai drizāk tās izbeigtos un būtu atkal reiz normāla dzīve bet neliekas ka drīz tas būs bet tad atkal kļūst žēl to sajūtu un negribas lai tās projām dotos... Tad ir par Tevi bet nav par Tevi??? Kā tas nāk??? Pastāsti...
Ko nu tur var izsekot... anonīmajiem nav viegla tā dzīve... manas arī ir tikpat... drusku pārformējušās, bet ne mazākas kļuvušas... Tu arī kaut ko raksti??? :D Man šķiet, ka tikai dzēs...