dušā no krūšu galiem noplēsu pēdējās krveles un secināju, ka man vajag pašai savu, tādu kā vienmēr klātesošu, kaut ko līdzīgu Labajam zvēriņam, jo... Es jau tagad zinu, ka tad kad rīt vilkšos mājās no darba nogruzīta, vājprātā izbesijusises man nenormāli gribēsies, lai izdara sāpīgi- noper, kož, sit u.t.t., jā, kaut kā jocīgi, bet pēdējā laikā pēc darba vienmēr liekas, ka tas ir tas kas vajadzīgs, lai atietu no visām sakrātajām negācijām un kļūtu mazliet normālākai, laimīgākai...