Žēl, ka sāpētu un paliktu puns, jo tieši šobrīd vairāk par visu es gribētu no visa spēka ietriekt galvu sienā...
Labu nakti...

aaaaa, pasūtiju sev Džozefa Konrada "Tumsas sirds" aaaaaa
Tāpat gribas ar galvu sienā...
Labrīt...

''Visstiprākā ir neatbildēta mīlestība. Labprāt būtu izticis bez šādas atziņas, nav nekā ļaunāka kā mīlēt cilvēku un nesaņemt pretmīlu, bet tas ir skaistākais, ko esmu piedzīvojis.''

/Beigbeders /

// Nu tiešām, labāk būtu iztikusi

Mātei šodien sākās atvaļinājums, man šķiet, es ilgi neizturēšu un drīz braukšu uz pilsētu, pavadīšu savu atlikušo atvaļinājumu tur... Ar zivīm, istabaugiem, grāmatām un alkoholu...

A- ko Tu dari?
Maksiine- neko, vārtos pa gultu, un Tu?
A- smēķēju
Maksiine- kapēc Tu smēķē virtuvē?
A- kā Tu zini?
Maksiine- tapēc, ka es dzirdu, ka es nedzirdu āru!
A- KO???

Laikam smadzenes sāk atrofēties no šitās gulšņāšanas...
Tūliņ jau veselu grāmatu būšu izrāvusi cauri, tiesa gan pa diagonāli, bet tomēr...
Īstenībā tā ir, esmu pamanījusi, ka dažreiz lasu lasīšanas pēc, jo tad galva aizņemta un nav laika neko citu domāt... tā kā atslābinos vai kā...

Rīt no rīta uz pilsētu, apliet zivis un pabarot puķes... jānopērk arī stāvlampa, lai pa naktīm var lasīt un izslēgt gaismu neizkāpjot no gultas... Jā...

"Naids. Tas bija kaut kas tikpat taustāms kā sienas, klavieres, medmāsas, un
šķita, ka viņa pat spētu pieskarties šai graujošajai enerģijai, kas lauzās laukā
no pašas ķermeņa. Viņa ļāva šai sajūtai izplesties, nelikdamās ne zinis, vai tas
ir labi vai slikti, - līdz kaklam viņai bija nemitīgā paškontrole, maskas,
atbilstoša uzvedība; tagad Veronika vēlējās atlikušās divas vai trīs dienas
pavadīt cik vien iespējams nepiemēroti."

/Koelju. "Veronika grib mirt"/