Žāvēju matus un domāju... Prasīšu, laimani pazemina atpakaļ amatā... Pie velna tos 50 ls, mans prāts man dārgāks... Šodien, vēlākais pēc brīvdienām( ja būs) viņai to pateikšu...

Pamatīgs fuckup... Pirmo pusstundu piņņāju, tagad mēģinu slēpties, lai man liek mieru...

Fed up...
Šī būs gļukaina nakts...
Lēnām, lasot grāmatu, piedzeršos, uzraušu pa virsu kādu ripu un rīt visu dienu gulēšu...
Piedrāžu...

Viņa liek man dirst virsū pārējiem, kas ir absolūtā pretrunā ar visiem maniem principiem.
es nevaru aizrādīt par nenotīrītiem apavu plauktiem, ja pati zinu, ka 30 min ir pārāk īss laiks, lai to fiziski paspētu. Es nevaru teikt, ka veikals nav kārtīgi iztīrīts, jo 1,5 h laikā nevar paspēt perfekti iztīrīt tos milzu kvadrāt metrus. es laikam drīz pati sākšu iet uz darbu 07.00, lai būtu droša, ka viss ok. Es nevaru teikt, ka cilvēki nestrādā, ja veikalā neviena nav un meitenes uzsit fikso klaču. Viņa grib saliedētu kolektīvu, bet aizliedz sarunāties! kā pie velna tad lai mēs saliedējamies?Viņa liek man solīt, ka izpildīsim plānu! kā? man sviest cilvēkiem no pakaļas tās lupatas??? KĀ???? Viņa man iedod lasīt grāmatu "kā kļūt par lielisku vadītāju" kur skaidri un gaiši rakstīts, ka vajag jau reizēm cilvēkus arī paslavēt nevis tikai nopelt, bet viņa pati to nekad nedara. Tapēc rīta piecminūtēs izmoku smaidu un pasaku visiem, ka viņi ir malači un ka lepojos. Viņa mani nogruzī no paša rīta un tad es tāda īgna tur stāvu un visi prējie gruzās man līdzi... nu wtf???
Es mazliet šo visu apdomāšu un iešu prom, vai arī nē, bet šitā es negribu...

Huuuu... palika labāk...