|
Oct. 25th, 2009|09:21 pm |
pastaigā gar jūru ikreiz aizeju pačamdīt ūdeni, lai sajustu tā plūstošo vēsumu. sajust vēlmi ar visu sevi ienirt tajā un gūt spridzinošu mieru.
jo dienas, jo stirpāka vēlme nokļūt ziemeļu pirmatnībā.
bet tagadnē pats svarīgākais - šodienas mizantropiskās domas aizklīda līdz ar brīdi, kad ieradās jaukcilvēki, kad smējāmies un tērzējām, dzērām vīnu un pūtām no ūdenspīpes dūmiem šokolādes figūras. |
|