| |
[Oct. 26th, 2008|07:30 pm] |
jūra, lidojošas smiltis, spēcīgs vējš, sāpīgas lietuslāses sejā, bet es stāvu nekustīgi kā tāds šķērslis dabas eksplozijai. un klausos sigur ros - svefn-g-englar. liekas, tūlīt pacelšos gaisā līdzi tām dažām kaijām..tomēr. tomēr.
gribētos uz pāris dienām nolīst kādā lapu kaudzē un ne par ko nedomāt. meditēt un iedvesmoties. |
|
|